Teātra Vēstnesis 2024/I (153) – Varbūt ironiju vajag likt kursīvā
Teātra Vēstnesis 2024/I (153) – Varbūt ironiju vajag likt kursīvā

Klajā nāk pirmais žurnāla «Teātra Vēstnesis» 2024. gada numurs!

Numura Tēma – «Cirks un teātris: pagātne, tagadne, nākotne», redaktors Didzis Ruicēns

Pavasari sagaidot, iznāk žurnāla Teātra Vēstnesis 2024. gada pirmais jeb pavasara numurs. Uz aizmugurējā vāka no šī numura un turpmāk visu 2024. gadu – scenogrāfa Reiņa Dzudzilo zīmējums, sasaucoties ar numura Tēmu, bet uz pirmā – Rihards Zelezņevs Latvijas Leļļu teātra izrādes Sibīrijas haiku scenogrāfijā. 

Teātra Vēstneša redakcijai pievienojusies Līvija Pildere, savukārt no 2024. gada otrā numura galvenās redaktores groži atkal uz laiku būs Edītes Tišheizeres rokās.

Ar Santas Remeres recenziju par Valtera Sīļa Sibīrijas haiku (LLT) iesākas numura Procesa rubrika. Tā turpinās ar Ata Rozentāla rakstu par Dmitrija Krimova izrādi Pīters Pens. Sindroms (LNT). Māras Ķimeles versija par šo pašu izrādi lasāma brīvpieejā žurnāla mājaslapā teatravestnesis.lv. Henrieta Verhoustinska pēc redakcijas lūguma pieķērusies Latvijas teātru monoizrāžu apskatam, kurā sīkāk analizētas šādas izrādes: Ģirta Krūmiņa Vientuļās planētas sala (producents: KatlZ), Diānas Kaijakas un Dārtas Danevičas godalgotā izrāde Zēni nav meitenes (Dailes teātris), Ineses Mičules un Ilzes Ķuzules-Skrastiņas izrāde Visas viņas (Dailes teātris), Anastasijas Ļovinas Mātes piens (MČRKT) un Ditas Lūriņas un Kaspara Rolšteina monoopera #DiToo (LNT). Teātra Vēstneša redaktores ķērušās klāt dažāda mēroga un žanru izrādēm – Līvija Pildere recenzē Artūra Areimas izrādi Kā kļūt nelaimīgam? (LNT), Ieva Struka un Edīte Tišheizere raksta par divām Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra izrādēm – attiecīgi Indras Rogas Vecās dāmas vizīti un Lauras Grozas «Skatuvi» Ugunī, bet Juta Ance Ķirķis apcer dažus jautājumus par Andreja Jarovoja izrādi tas ir viss, ko mēs varam (ĢIT). Procesa autoru lokā debitē Anna Andersone ar recenziju par Kristīnes Brīniņas izrādi Gaišās naktis (Liepājas teātris). 

Didzis Ruicēns uzņēmies izvērst Tēmu Cirks un teātris: pagātne, tagadne, nākotne, mēģinot atrast cirka un teātra saskares punktus. Tēmu ieskandina Didža ievads, dziļāk cirka pasaulē ieskatās Elvīra Avota, piedāvājot gan Rīgas cirka attīstības vēsturisku pārskatu, gan mākslas veida un valodas vēsturiskās pārmaiņas. Teātra un cirka attiecībām visburtiskāk pieķērusies Andra Rutkēviča, rakstot par izrādēm ar cirka estētiku un elementiem, kā arī apaļā galda saruna, kurā piedalās Rīgas cirka valdes locekle Māra Pāvula, laikmetīgā cirka māksliniece Elīna Konrade, Latvijas Jaunā teātra institūta producente Sandra LapkovskaKvadrifrona pārstāvji režisors Klāvs Mellis un režisors un horeogrāfs Rūdolfs Gediņš, kā arī Horeogrāfu asociācijas vadītāja Agnese Bordjukova, sarunu moderē cirka entuziaste, publiciste, Žaņa Lipkes memoriāla direktore Lolita Tomsone. Lasāma arī Didža Ruicēna un Elvīras Avotas saruna ar platformas Around About Circus dibinātāju, cirka kritiķi Valentīnu Baroni.

Interviju sadaļa šoreiz piedāvā iepazīt ļoti atšķirīgas, bet vienlīdz interesantas teātra personības. Aktieris un Liepājas Universitātes Rakstniecības programmas students Igors Šelegovskis sarunājas ar horeogrāfi Kristīni Brīniņu. Raimonds Ķirķis iztaujā plaša spektra teātra pārstāvi Artūru Čukuru, savukārt Zane Radzobe intervē Dailes teātra aktieri Juri Bartkeviču. 

Portrets veltīts neviennozīmīgajam un mainīgajam režisoram Regnāram Vaivaram, kura izrādes jau izsenis izsaukušas viedokļu vētras plašā sabiedrībā. Portretrakstu, atskatoties arī uz Regnāra studiju gadiem, sacerējusi Valda Čakare, to papildina koncentrēts režisora līdzšinējās mākslinieciskās darbības CV ar būtiskākajām izrādēm Teātra Vēstnešaredakcijas ieskatā. Lielo portreta interviju ar režisoru noturējusi viņa kolēģe horeogrāfe Anta Priedīte. Portreta nepieciešamībām režisors dalījies arī ar saviem pierakstiem, topot izrādei Mazā naudiņa Latvijas Nacionālajā teātrī.  

Rubrikā Jaunie teātrī Gundega Saulīte raksta par Dailes teātra aktieri Klāvu Kristapu Košinu

Rubrikā Leģenda Edīte Tišheizere atskatās uz Māras Ķimeles (un saviem) studiju gadiem un pirmajām izrādēm Liepājas un Valmieras teātrī. 

Rubrikā Baltijas pieredze Atis Rozentāls apskata Igaunijas Krievu teātra izrādes.

Rubrikā Ārzemēs Guna Zeltiņa raksta par Gruzijas Jaunā teātra skati.

Atgādinām, ka katram ir iespēja abonēt žurnālu un/vai tā digitālo versiju teatravestnesis.lv, kā arī Latvijas Pastā (abonēšanas indekss: 2312).

Izdevums tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Reinis Dzudzilo. Cirks

 

Žurnāli