Savstarpējās solidaritātes izjūta

Par iespējām Rīgas cirka ēku piepildīt ar jaunu saturu, par vēsturi, nākotnes perspektīvām un mākslu mijiedarbību aicinājām uz sarunu VSIA Rīgas cirks valdes locekli Māru Pāvulu, neatkarīgās teātra trupas Kvadrifrons režisoru Klāvu Melli un horeogrāfu, režisoru Rūdolfu Gediņu, Latvijas Jaunā teātra institūta producenti Sandru Lapkovsku, Horeogrāfu asociācijas vadītāju Agnesi Bordjukovu un laikmetīgā cirka mākslinieci Elīnu Konradi. Sarunu vada Žaņa Lipkes memoriāla direktore, publiciste Lolita Tomsone.

Lolita Tomsone. Kā jums te kopā iet – cirkam ar Kvadrifronu? Kā jūs sadzīvojat? Izņemot Ziemassvētku izrādi, kas tiešām bija kopējs projekts, vai vēl kaut ko darāt kopā?

Māra Pāvula. Mēs daudz ko darām kopā, reizēm plauktus būvējam kopā.

Klāvs Mellis. Domāju, ka tādi projekti taps, cerams, ne tikai Ziemassvētkos. Ir ļoti grūti salāgot grafikus, bet ik pa brīdim plāni saskaras, un tas ir ļoti forši.

Māra. Mums jau tā sadarbība ir kopš paša sākuma. Ir bijuši visādi projekti, kas varbūt no ārpuses nešķiet sadarbība. Piemēram, kad uztaisījāt mākslas galeriju. Notiek domu apmaiņa, rodas ideja, to realizē vēl kāda trešā organizācija.

Lolita. Vai Kvadrifronam netraucē atrasties cirkā? Kad reklamēja Kvadrifrona izrādi par Viktoru Arāju, daudzi teica: «Kā varam iet uz cirku skatīties izrādi par noziedznieku?» Mēģināju skaidrot, ka tās ir atsevišķas, nesaistītas lietas.

Klāvs. Uz šo jautājumu ir vairākas atbildes: pirmkārt, jā, tas ir atsevišķi, otrkārt, viena no mūsu misijām šajā mājā ir parādīt, ka cirks var būt dažāds. Sevi nekad neesam saukuši par cirku, bet reizēm mūsu izrādēs parādās cirka elementi. Un laikmetīgajā cirkā parādās ļoti daudz teātra elementu. Es absolūti iztēlojos, ka varētu būt īsta, no A līdz Z, cirka izrāde par Viktoru Arāju, un tas būtu tikai normāli. Tomēr nolēmām Kvadrifrona mājaslapā pie visām izrādēm rakstīt, ka tās notiek Rīgas cirkā, un tikai pie Viktora Arāja izrādes rakstīts, ka tā notiek Merķeļa ielā 4.