Aktrises runa, sabiezējot dramatismam, aizvien vairāk no tiešās vēršanās pret klausītājiem kļūst par iekšēju monologu. Dārta Daneviča izrādē «Zēni nav meitenes». Foto – Marko Rass
Aktrises runa, sabiezējot dramatismam, aizvien vairāk no tiešās vēršanās pret klausītājiem kļūst par iekšēju monologu. Dārta Daneviča izrādē «Zēni nav meitenes». Foto – Marko Rass

Sešas dzīves un panku princese

Monoizrādes Latvijas teātros

«Solo priekšnesums veicina uzticības pilnu attiecību veidošanu starp izpildītāju un auditoriju, atklājoties aktiera personībai. Kaut arī monoizrādes dramaturģisko pamatu veido monologs, auditorija tiek iesaistīta skatuviskajās norisēs – gan fiziski, gan garīgi.»[1]

Beidzamo gadu monoizrāžu virtenes aizsācēja ir Čulpana Hamatova ar izrādi Post Scriptum Alvja Hermaņa režijā Jaunajā Rīgas teātrī, tai sekoja aktrises un režisores Ingas Tropas ļoti personiskā un drosmīgā Pārcēlāja Dirty Deal Teatro un aktrises Dārtas Danevičas un režisores Diānas Kaijakas kopdarbs godalgotajā Dailes teātra izrādē Zēni nav meitenes. Vienīgais vīrietis šai virknē ir Ģirts Krūmiņš stand-up priekšnesumā autobiogrāfiskajā Vientuļās planētas salā, uz Nacionālā teātra Aktierzāli tika pārcelta Kaspara Rolšteina un Ditas Lūriņas pancīgi poētiskā monoopera #DiToo, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī Noras Ikstenas skaudro romānu Mātes piens monoizrādes formā pārcēlusi ukraiņu aktrise Anastasija Ļovina. Visbeidzot, Ilze Ķuzule-Skrastiņa mani no sirds pārsteidza Alistēra Makdauela lugas Trīs dzejoļi iestudējumā Visas viņas Ineses Mičules režijā Dailes teātrī.

Par Hermaņa/Hamatovas Post Scriptum un Ingas Tropas Pārcēlāju Teātra Vēstnesī jau varēja lasīt iepriekš. Šoreiz ļāvos pārdomām par pārējām minētajām izrādēm.

CEĻOJUMS UZ BALI

Nacionālā teātra aktieris Ainārs Ančevskis kopā ar režisoru Juri Rijnieku viņa Pannas Teātrī uztrenējis vērā ņemamu stand-up komēdijas pieredzi, gadiem spēlējot izrādes Alu cilvēks, Tētis, Mačo, nu tuvojas pirmizrādei Stūrgalvis. Šim monoizrāžu žanram savā un producentes Jevgeņijas Šermeņevas izlolotajā projektā Vientuļās planētas sala pietuvojies Ģirts Krūmiņš, kurš izrādē demonstrē perfektu humora izjūtu un sadarbību ar zāli. Viņš ļauj skatītājiem filmēt un fotografēt izrādes laikā, sarunājas ar tiem, pat iesaista dejā. Tomēr šī iestudējuma atšķirība no Pannas Teātra stand-up izrādēm ir paša aktiera ļoti personiska iesaiste materiālā, kurš, lai gan līdz ar Ģirtu Krūmiņu pie autoriem minēti arī Vitālijs Ščanņikovs, Nellija Visocka un Jevgeņija Šermeņeva, ir viņa biogrāfijas pavērsiena atstāsts. Aktieris vēsta par smago laiku, kad izlēmis atstāt Jauno Rīgas teātri, par šķiršanos no mīļotā cilvēka, par pandēmiju, kas uzliek negaidītu pārbaudījumu ceļā uz sapņu zemi Bali.

Žurnāli