Kopienas teātris vai lietišķais teātris

Mani sauc Jānis, un es esmu teātra veidotājs. Mana iepriekšējā prakse ir bijusi saistīta ar dokumentālā teātra estētiku, taču pēdējo divu gadu laikā esmu bijis iesaistīts arī kopienas teātra iestudējumu veidošanā un šā virziena kustībā Latvijā. Kopienas teātra kontekstā man pašam ir vēl daudz neatbildētu vai precizējamu jautājumu, kurus daļēji tiecos skart šajā rakstā. Šajā teātra virzienā mani interesē varas attiecības un process starp kopienas teātra koordinatoru (facilitator), kopienu un darba tēmas izvēli.

Jānis1. Par ko būs tavs raksts?
Jānis2. Manam rakstam būtu jābūt par kopienas teātri, tā pieredzēm un praksēm ārpus Latvijas robežām, ja iespējams, koncentrējoties vairāk uz Baltiju.

Pirms sarunas teici, ka rakstu veidot nebija vienkārši. Kāpēc?
Tāpēc, ka vieglāk man būtu rakstīt par savu pieredzi kopienas teātra kontekstā, bet tas nav šā raksta mērķis. Es secināju, ka man vajadzētu sākt ar sākumu, proti, definēt to, kas ir kopienas teātris. Tas izrādījās grūtāk, nekā man šķiet.

Kāpēc?
Tāpēc, ka jautājums joprojām ir par to, vai «kopienas teātris» būtu precīzākais nosaukums, ar kuru apzīmēt ļoti plašo un sazaroto prakšu kopumu, kuru tas sevī ietver. Nav gandrīz nekādu problēmu par šo teātra virzienu reflektēt angļu valodā, jo visu nepieciešamo informāciju iespējams iegūt, izmantojot vārdu salikumu applied theatre. Manas problēmas sākās tajā brīdī, kad, gatavojoties šim rakstam, es lapoju cauri Monikas Prendergastas (Monica Prendergast) un Džulianas Sakstones (Juliana Saxton) monogrāfijai Applied Theatre: International Case Studies and Challenges for Practice - Second Edition (Applied Theatre, otrais izdevums: starptautiski gadījumu pētījumi un prakses izaicinājumi) un nonācu pie nodaļas Kopienā balstīts teātris (Community-based theatre), kurā minēts: «No visām teātra formām, kuras mēs aplūkojam šajā darbā, kopienā balstītu teātri raksturo tas, ka tā konteksti, dalībnieki un problēmas ir lokālas. Kopienas teātris savukārt atšķiras no kopienā balstīta teātra ar to, ka tas visbiežāk ir teātris, kurā tiek izrādītas iepriekš uzrakstītas lugas, ko amatieri iestudē nejaušiem skatītājiem. Lai gan daži jomas pētnieki/praktiķi lieto terminu «kopienas teātris», lai apzīmētu visu šajā grāmatā minēto prakšu kopumu, Ziemeļamerikas kontekstā termins «kopienā balstīts teātris» precizē atšķirību starp šo teātra formu un to, ko parasti uzskata par amatieru teātri.»