Vienā stīgā

Līdz šim mani ceļi ar Mariju Ulmani nav krustojušies, bet mēs abas piederam vienam laukam – scenogrāfijai – un esam to mācījušās Latvijas Mākslas akadēmijā, tiesa, viņa pie Andra Freiberga, bet es, jau pēc viņa aiziešanas mūžībā, pie Monikas Korpas un Reiņa Suhanova.

Ar Marijas scenogrāfiju pirmo reizi sastapos kā skatītāja Ināras Sluckas izrādē Tukšais zieds (Jerma) pēc Federiko Garsijas Lorkas lugas Latvijas Nacionālajā teātrī. Man atmiņā palikušas daudzās veļasmašīnas, auksti askētiskā, sterilā betona vide – spēcīgs, emocionāli pielādēts skatuves iekārtojums, kas kā cimdiņš ar rociņu saskan ar izrādes režiju. Tad Monstrs, Zemdegas – Dmitrija Petrenko izrādes Dailes teātrī, bet tās ir tikai dažas no bagātīgā darbu saraksta. Drīz gaidāma pirmizrāde mākslinieces divdesmit ceturtajai izrādei! Arī kritiķi viņas darbu ir novērtējuši atzinīgi, «Par spilgtu un profesionāli pārliecinošu jaunākās scenogrāfu paaudzes reprezentāciju» viņa ir saņēmusi vienu no īpašajām Spēlmaņu nakts Skatuves naglām 2020./2021. gada sezonā. Marijas darbos jūtama atbildība pret scenogrāfa darbu, rūpīga pieeja detaļām. Materialitātes, krāsas un formas liecina par interesi atmosfēru veidošanā. Vācu filozofs Gernots Bēme atmosfēru raksturo kā starprealitāti starp objektiem un subjektiem, kā estētikas centrālo kategoriju: «Pazīstama, tomēr ārkārtīgi neskaidra parādība.»

Signija Joce. Kā tu definē scenogrāfijas uzdevumu vai nepieciešamību teātrī?

Marija Ulmane. Katram māksliniekam tas ir citādi. Šobrīd arī aktualizējušies dažādi tituli – ir telpas dramaturgi, scenogrāfi, telpas režisori. Es teiktu, ka scenogrāfa gadsimtiem nemainīgais uzdevums ir viens – veidot skatītāja pieredzi. Mums Andris Freibergs vienmēr atgādināja, ka aktieris ir priekšplānā. Scenogrāfa uzdevums ir veidot atmosfēru un telpu, kurā šis aktieris eksistē. Man vissvarīgākā un visinteresantākā ir tieši skatītāja pieredze – brīdis, kad viņš izrādi ir pārdomājis, bet mans darbs ir palicis it kā otrajā, trešajā plānā. Neuzbāzīgs, bet klātesošs. Tas ir devis sajūtu par telpu, ko aktierspēle un režija ir pastiprinājusi. Radīt atmosfēru un papildināt jau uz skatuves notiekošo – tas, manuprāt, ir scenogrāfijas uzdevums.