Iznācis «Teātra Vēstneša» vasaras numurs!

Uz šā gada otrā numura vāka notverts Reiņa Suhanova iestudētā Pazudušā dēla mirklis ar Māru Menniku (Roplainiete) un Aigaru Vilimu (Mikus tēvs). Šo un citus sezonas jauniestudējumus vērtē kritiķi rubrikā Process. Numura tēma šoreiz veltīta mākslas procesu vērtēšanai pārmaiņu laikā, meklējot atbildes uz jautājumiem, kam un kāpēc šodien raksta kritiķi un kā reaģēt uz laikmeta prasībām. 

Rubriku Process atklāj Zanes Radzobes recenzija par rekonstruētā JRT atklāšanas iestudējumiem Sapņu tulkotāju sekta un Melnais gulbis Alvja Hermaņa režijā. Līvija Pildere raksta par Edmunda Freiberga iestudēto izrādi Heda Gablere. Atgriešanās (Latvijas Nacionālais teātris), Edīte Tišheizere pievēršas Mihaila Bulgakova radītā Volanda laikam, uzmanības lokā ietverot gan Dailes teātra iestudējumu Meistars un Margarita, gan pērn iznākušo Maikla Lokšina veidoto romāna ekranizāciju, kā arī lietuvieša Marjus Ivaškeviča Totalitāro romāna lasījumu Hanzas peronā. Parīzes olimpisko spēļu gaidās Dita Jonīte aplūko sporta atspulgus teātrī, galveno uzmanību veltot Valmieras teātra iestudējumam Daliņš un Liepājas teātra Latviešu raķetēm. Mārtiņa Eihes veidoto Jāņa Joņeva godalgotā debijas romāna Jelgava ’94  interpretāciju Latvijas Leļļu teātrī vērtē Kitija Balcare. Maija izskaņā pirmizrādīto Rūdolfa Blaumaņa lugas Pazudušais dēls iestudējumu Valmieras teātrī paguva noskatīties un vērtē Zane Radzobe. Savukārt Anna Andersone uzņemas detektīva lomu, rakstot par iestudējumu Marats/Sads Rūdolfa Gediņa un Klāva Meļļa režijā (Nacionālais teātris). Daugavpils teātra šās sezonas iestudējumus, tostarp skandāla apvīto Pamieru, aplūko Atis Rozentāls. Didža Ruicēna iespaidi par Jāņa Znotiņa Valmieras puikām (Valmieras teātris) un Ata Rozentāla recenzija par Jurija Butusova izrādi Gogolis. Portrets (Mihaila Čehova Rīgas krievu teātris) lasāma brīvpieejā žurnāla mājaslapā teatravestnesis.lv.

Tēmas Kritika par kritiku redaktore Līvija Pildere meklē atbildes uz jautājumiem par kritikas attiecībām ar laiku un tās lomu, gan atskatoties vēsturē, gan ieskatoties acīs jaunajam laikam, kas pieprasa kritikai kļūt jaunākajām paaudzēm pieejamākai. Par mēģinājumu turpināt Silvijas Radzobes iesākto darbu LU Humanitāro zinātņu fakultātē, atjaunojot teātra kritikas maģistra programmu, savā rūgtajā pieredzē dalās Ieva Struka. Jauno kritiķu apaļā galda sarunā Sofija Anna Kozlova pulcējusi dažādu nozaru kolēģus, savukārt Edīte Tišheizere par kritikas lomu un kritiķa profesiju sarunājas ar pieredzes bagātajiem kolēģiem no mūzikas un literatūras lauka – Orestu Silabriedi un Andu Baklāni. Pirmo reizi žurnāla vēsturē tapusi apjomīga kritiķu aptauja – teātra kritiķu kolektīvais portrets, kas šodienas domas fiksē nākamībai. Pilnā apjomā aptauja lasāma teatravestnesis.lv brīvpieejā.

Interviju sadaļu atklāj Pazudušā dēla izrādes autoru – gaismu mākslinieka Oskara Pauliņa un režisora, scenogrāfa Reiņa Suhanova saruna, bet Valmieras teātra aktrisi Ilzi Pukinsku intervē Andra Rutkēviča. Režisores Lauras Grozas portretu, viņas radošā darba bilanci 15 gadi un 40 izrādes, kopā velk Līga Ulberte, bet papildina dramaturga Artūra Dīča saruna ar režisori. Teātra Vēstneša lasītājiem ir unikāla iespēja ieskatīties Lauras Grozas piezīmēs, kas tapušas, gatavojot iestudējumu Annes Frankas dienasgrāmata, kurai septembrī būs pirmizrāde Liepājas teātrī.

Rubrikā Jaunie teātrī LKA studente Rute Priedulāja raksta par četru jauno režisoru izrādēm: Roberta Daubura Sapņu ķērājiem un Neatlaidības spēlēm Dirty Deal Teatro, Endīnes Bērziņas Laiks Paradīzei  un Henrija Arāja Ugunsseju Nacionālajā teātrī, Gerda Lapoškas Goodbye, February!

Par Dailes teātra leģendu Irmu Laivu, aktrisi 115. gadskārtā pieminot, raksta Rita Rotkale. 

Ārzemju teātra pieredzē dalās Līvija Pildere, vērtējot pasaulslavenā režisora Ivo van Hoves ekstraordināro mūziklu Pirmizrāde, kas šopavasar bija skatāms Londonas Gilguda teātrī, kā arī Kalina Stefanova, rakstot par BeSeTo festivālu Ķīnā (šis raksts brīvpieejā teatravestnesis.lv.)

Rubrikā Vārds teātra cilvēkam lasāma scenogrāfa Kristapa Kramiņa eseja par maketa nozīmi scenogrāfijas radīšanā.

Žurnālu Teātra Vēstnesis ir iespēja abonēt kopā ar digitālo versiju teatravestnesis.lv.

Izdevums tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.