Volanda laiks pienācis
Mihaila Bulgakova romāns «Meistars un Margarita» dažādās interpretācijās
Bezpersoniski pelēkai skatuvei pāri iet bezpersoniski pelēks cilvēks. Pārskrien pelēka ofisa pele, rokā «kofīšopā» paķerts dienišķais uzmundrinājums. Mērķtiecīgi aizmaršē pelēku vīru grupa. Kaut kur aizmugurē kāds, tikpat pelēks, pēkšņi apstājas kā iemiets, ļaujot pārējo gājēju straumei plūst garām. Pelēkajā virmojumā nez no kurienes uzradušies trīs sakumpuši stāvi melnā. Kā tādas trīs likteņdieves Annuškas, kas nenovēršami velkas ar savu saulpuķeļļas pudeli pretī sliedēm, tramvajam, galvai. Kaut kur no sāniem izslīd gara būtne ar ērkšķu kroni galvā, asinis strāvo pāri sejai, bet parādība, neviena neievērota, turpina nesteidzīgi slaucīt grīdu.
Režijas, scenogrāfijas un arī dramaturģijas tandēma Tīta Ojaso un Enes Līsas Semperes Dailes teātrī iestudētā izrāde Meistars un Margarita sākas ar gandrīz neizturami garu ekspozīciju, kurā jau pieteikta iestudējuma galvenā kategorija – laiks, turklāt dažādās izpausmēs. Laiks kā reāls vai iedomāts hronoloģisks nogrieznis cilvēces apziņas vēsturē: lietišķā šodiena, mītiskais jaunās ēras sākums, mūžība. Laiks kā dzīvošanas vai darbošanās ātrums: ikvienam sākuma procesijas dalībniekam ir savs iekšējais metronoms, kas diktē ritmu un tempu. Laiks kā iracionāla nemateriāla substance, ar kuru tomēr iespējams manipulēt – pastiept vai sapresēt. Laiks kā noteikta kultūrtelpa, kurā simultāni notiekošas darbības papildina cita citu, piešķir kontekstu, maina skatpunktu.
Dailes teātra izrādei tādu kontekstu piešķir divi citi Mihaila Bulgakova romāna interpretējumi. Viens ir nesen iznākusī krievu izcelsmes amerikāņu režisora Maikla Lokšina filma Meistars un Margarita (2023), kas uzņemta Krievijā ar daļēju valsts finansējumu, tāpēc, par spīti atklāti opozicionārai interpretācijai, uz īsu brīdi tur arī parādīta pārpildītās kinozālēs. Otrs ir lietuviešu dramaturga Marjus Ivaškeviča luga Totalitārais romāns un tās lasījums, ko Hanzas peronā sarīkoja producente Jevgeņija Šermeņeva gandrīz vienlaikus ar Ojaso un Semperes iestudējuma pirmizrādi. Ivaškeviča daudzslāņainajā lugā Volands un viņa svīta ierāmē notikumus un piešķir tiem it kā skatienu no «augšas» vai mūžības. (Lasījuma videoieraksts pieejams producentu kompānijas KATLZ YouTube kanālā.)