Es kā rīsa grauds
Ko gaidīt Starptautiskajā jaunā teātra festivālā «Homo Novus»
Jau gadiem veidojot Homo Novus programmu, nostiprinās mana pārliecība par to, ka festivāls ir kas vairāk par dažādu mākslas darbu salikšanu vienotā laika un telpiskā ietvarā. Kā vienā no festivāla izrādēm Pieraudi man upi saka aktrise Anna Mendelsone: «Viss ir daudz sarežģītāk, nekā izskatās. Katrai izvēlei ir pievienots miljoniem smalku, neredzamu stīgu. Ja pavelk vienu pavedienu, viss mehānisms sabrūk.» Mūsu šāgada festivāla mehānismu tikko nedaudz ir sašķobījusi vēstule no Berlīnes teātra Schaubühne ar atteikumu vest uz Rīgu režisora Milo Rau izrādi Līdzjūtība. Triecienšautenes vēsture. Iemesls – tehniski atbilstošas zāles trūkums (un šeit nav runa par gaismām vai skaņu, bet par skatuves izmēru un redzamību), kas kārtējo reizi atgādina, ka Rīga ir vienīgā galvaspilsēta Eiropā, kurā nav ne tikai laikmetīgās mākslas muzeja, bet arīdzan nevienas teātra «melnās kastes». Šī izrāde, kas ar izcilās aktrises Ursinas Lardi muti runā par mūsu līdzjūtības un Eiropas humānisma robežām, būtu bijis atslēgas notikums šīgada festivāla pēdējā cēlienā no 7. līdz 12. novembrim, caur kuru «slēgt» pārējo programmu.
No otras puses, tas, iespējams, ļaus skaidrāk saskatīt kādu citu pavedienu, kas caurvij festivālu. Kā sarunāties par mūsu sarežģīto laiku un samocīto pasauli ar maigumu un mīlestību? Kā ieraudzīt kopainu un sevi kā daļu no tās, pielīdzinoties vienam rīsa graudam? Kā, neizjūtot bailes, ieelpot vienu gaisu un pavadīt stundu tumsā kopā ar svešiniekiem? Kvantu fiziķis Deivids Boms ir teicis: «Mēs nekad nedomājam vieni. Domāšana notiek starp cilvēkiem.»
Mūs interesē sadarbība un kopīgā apzināšanās, nevis «sienu būvēšanas» un distancēšanās
Šogad Homo Novus piedāvā teātri kā tikšanās vietu, kura centrā ir sarunas veidošana, bet cilvēku grupa, kas sasēdusies skatītāju zālē, ir nevis indivīdu kopa, bet attiecību kopums. Mūs interesē sadarbība un kopīgā apzināšanās, nevis «sienu būvēšanas» un distancēšanās. Tādēļ festivāla programma teju pilnībā tiek atdota skatītājiem, jo tieši viņi to piepildīs ar saturu, enerģiju, idejām un spēles prieku.