Grāmatas 2023

Ežēns Jonesko. Piezīmes par un pret, izdevniecība Omnia mea, 2023

Absurda dramaturģijas klasiķa Ežēna Jonesko darbu izlasē Piezīmes par un pret apkopotas vairākas viņa esejas, sarunas ar Jonesko, kā arī lugu analīzes. Šis izdevums papildina teātra teorijas darbu tulkojumu klāstu Latvijā.

Absurds ir viens no vissarežģītākajiem dramaturģijas virzieniem, un reti kurš var atrast rīkus un metodes, lai to radītu vai iestudētu. Jonesko piezīmes palīdz ielūkoties ne vien teorijā, bet arī autora praksē un domu gājienā. Aizraujoši ir lasīt Jonesko esejas par autora attiecībām ar auditoriju un paša radītajiem darbiem.

Jonesko ir paradoksāls un pretrunīgs. Viņš ir skarbs, tiešs un asprātīgs. Jonesko polemizē pats ar sevi, kas spilgti parādās esejā Autors un viņa problēmas: «Vispretrunīgākie vai papildinošākie impulsi – viss mani mudina rakstīt: lepnums, varaskāre, naids, vēlēšanās atpirkties, mīlestība, bailes, nostalģija, apjukums, uzticība, uzticības trūkums, pārliecība par saviem apgalvojumiem, nedrošība, kvēla vēlēšanās tikt apgaismotam, vēlme apgaismot, izklaide (bet, ja darbam mani jāizklaidē, tad kādēļ šīs sāpes, šīs nepārvaramais nogurums, kad es strādāju?), pazemība.» (17. lpp.)

Rūdolfs Blaumanis. Darbu izlase, Apgāds Zinātne, 2023

2023. gadā atcerējāmies Rūdolfa Blaumaņa 160. dzimšanas dienu, ar to saskaņā iznākusi viņa Darbu izlase, ko sastādījusi viena no kompetentākajām rakstnieka daiļrades pētniecēm literatūrzinātniece Līvija Volkova. Izlase atspoguļo Blaumani kā spožu un daudzveidīgu rakstnieku, tajā iekļauti prozas, dzejas, dramaturģijas un publicistikas darbi no dažādiem daiļrades un dzīves posmiem. Darbu izlasi papildina sastādītājas komentāri un apceres, sniedzot ikvienam lasītājam padziļinātu ieskatu Blaumaņa personībā, darbos un to rašanās kontekstā.

Dramaturģiju pārstāv lugas Pazudušais dēls (1893), No saldenās pudeles (1901), Pēc pirmā mītiņa (publicēta 1919) un Sestdienas vakars (1909). Lasāmas Blaumaņa apceres par Henriku Ibsenu un sava laika latviešu teātri un tā tendencēm.

Šī izlase neparāda Blaumani jaunās krāsās, tomēr sniedz plašāku kontekstu, parāda literāta dažādās šķautnes, iepazīstina ar mazāk zināmiem publicistikas un dzejas darbiem.

Benedikts Kalnačs. Pavērsiens. Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā. LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāds, 2023

Benedikta Kalnača pētījums ļauj raudzīties uz Blaumani ne vien kā uz latviešu literatūras fenomenu, bet kā nozīmīgu parādību tiklab Latvijas kultūras kopainā, kā Eiropas modernisma literatūras, dramaturģijas un teātra kontekstā. Paturot Rūdolfu Blaumani un viņa daiļradi uzmanības centrā, monogrāfijā sniegta plaša un aizraujoša 19. un 20. gadsimta mijas kultūras un mākslas ainava, tas radošo ideju «kausējamais katls», kurā kopā virda tradīcijas un avangards, saplūda impulsi no dažādu artistisko meklējumu jomām, notika auglīga mijiedarbība starp atšķirīgu jomu un attālu ģeogrāfisko punktu pārstāvju idejām, augsto un populāro kultūru. Laikmetu, kurā rada Blaumanis un viņa laika un domu biedri, raksturo «jauna intensitātes pakāpe Eiropas kultūras tradīciju uztverē un to interpretācijā» (12. lpp.), «starpdisciplināras saiknes jauno intelektuāļu vidū» (177. lpp.). Monogrāfijā viscaur jūtama pētnieka aizrautība un apbrīna, novērtējot, cik ātri un mērķtiecīgi nepilna gadsimta laikā jaunās latviešu nācijas literatūra un māksla panāk un ieņem savu vietu Eiropas seno kultūrtautu vidū. Ar aizrautību rakstīts, tālab ar interesi lasāms pētījums.

Rita Lūriņa. Latviešu modernisma teātris un žests. Apgāds Zinātne, 2023

Ritas Lūriņas monogrāfija Latviešu modernisma teātris un žests padziļināti aplūko, kā mainījies aktieru spēles stils latviešu teātrī no pirmsākumiem 19. gadsimta 70. gadu beigās līdz Latvijas neatkarības zaudēšanai 1940. gadā. Monogrāfija sastāv no trim nodaļām: pirmā plašāk aplūko latviešu teātra veidošanos, to kontekstualizējot ar 19. un 20. gadsimta Rietumeiropas teātra impulsu ienākšanu; otrā sīkāk pievēršas žesta nozīmei 20. gadsimta sākumā; trešajā aplūkots, kā žests attīstās teātrī laikā no Latvijas valsts proklamēšanas līdz okupācijai. Autore izceļ vairāku režisoru, aktieru, skatuves pedagogu un skatuves mākslas teorētiķu ietekmi ne vien dramatiskā teātra attīstībā, bet plašāk aplūko šo personību devumu gan muzikālajā teātrī, gan skatuves dejas attīstībā.

Nozīmīgs monogrāfijas turpinājums būtu pētījums, kā žests un tā uztvere mainījušies padomju Latvijas laikā, kā kustība attīstījusies ne vien uz teātra skatuves, bet arī tā laika performanču mākslā un hepeningos.

Zane Daudziņa. Mans kara gads. Apgāds Zvaigzne ABC, 2023

Dienasgrāmatas ir vienas no aizraujošākajām laikmeta liecībām. Tās atklāj subjektīvu pasaules redzējumu, tomēr, lūkojoties ar laika atstatumu, sniedz iespēju nonākt kādā konkrētā brīdī un izprast tā ikdienu. Jau kopš pandēmijas laikiem, kad vairāki kultūras nozares pārstāvji ķērās pie dienasgrāmatu publicēšanas, kļuva skaidrs, ka tieši rakstītais teksts ir un paliek viena no stabilākajām saķerēm starp tagadni un nākotni. Grāmata Mans kara gads ir runas pedagoģes un aktrises Zanes Daudziņas ceturtā grāmata, nosacīts turpinājums 2021. gadā publicētajai Dienasgrāmatai, kurā bija aprakstīts pandēmijas laiks. Mans kara gads ir rakstīts pilnīgi citā laikā un pasaulē. Darba katalizators – 2022. gada 24. februāris. Dienasgrāmatā fiksētās ikdienas liecības, domas un sajūtas neļauj aizmirst šoku, ko piedzīvojām tajā rītā un turpmākajos mēnešos. Šī ir ikdiena, kurā cilvēki tikās, protestēja un bija kopā, vienbalsīgi sakot: «Slava Ukrainai!»

Ramunė Marcinkevičiūtė, Maris Peters and Guna Zeltiņa. Shakespeare’s Reception and Interpretation in the Baltics. Cambridge Scholars Publishing, 2023

Kaut arī minēta kā trešā no autorēm, Guna Zeltiņa ir šīs kolektīvās monogrāfijas iniciatore, koncepcijas autore, zinātniskā redaktore un «mūžīgais dzinējs». Pēc viņas ierosmes arī lietuviešu un igauņu teātra zinātnieces ķērušās pie savas nācijas teātra šekspiriādes apzināšanas un izpētes gan hronoloģiskā, gan interpretāciju ziņā. Latvijas teātra daļas pamatā ir pašas Gunas Zeltiņas 2015. gadā publicētais pētījums Šekspīrs. Ar Baltijas akcentu. Kaut arī katra no pētniecēm izmantojusi savu metodoloģisko piegājienu Lielā barda iestudējumu analīzei, tapusi koncentrēta, bet ļoti informatīva grāmata, apliecinājums tam, ko franču teātra kritiķis un Starptautiskās Teātra kritiķu asociācijas kādreizējais prezidents Žoržs Banu nodēvējis par «mazo nāciju nozīmīgo ieguldījumu» Viljama Šekspīra dramaturģijas interpretēšanā. Monogrāfija aptver laiku no katra teātra profesionalizācijas sākuma 19. gadsimta beigās, kad notiek arī pirmie Šekspīra lugu uzvedumi, novatorisko režiju starpkaru posmā, īpaši Eduarda Smiļģa iestudējumus Latvijā, klasikas radītās zemtekstu iespējas padomju okupācijas gados, līdz pat 20. un 21. gadsimta mijā atgūtajām iespējām iekļauties kopējos Eiropas un pasaules strāvojumos, ko visauglīgāk izmantoja lietuviešu teātra zvaigznes Eimunts Nekrošus un Oskars Koršunovs.

Apkopojuši Didzis Ruicēns un Edīte Tišheizere