Ineses Mičules sporta akadēmija

Kad 1980. gados nāca klajā Tomasa Manna tetraloģija Jāzeps un viņa brāļi Ģirta Bļodnieka izcilā tulkojumā, Raiņa luga kādu brīdi šķita zaudējam savu autoritāti. Uz Manna ironiskās un dzīvīgās Bībeles sižeta interpretācijas fona Raiņa versija par Jēkaba mīļo dēlu Jāzepu, kuru greizsirdīgie pusbrāļi iemet bedrē un pēc tam pārdod verdzībā, pēkšņi izlikās shematiska, monumentāli egocentriska un pilnīgi bez humora izjūtas. 2023. gada rudenī Valmieras teātra Kurtuves zālē pirmizrādi piedzīvojusī Ineses Mičules versija par Jāzepu pilnam atjauno lugas autoritāti.

SCENOGRĀFISKS UN KOMPAKTS

Valmieriešu iestudējums, lietojot Patrisa Pavī vai Hansa Tīsa Lēmana terminoloģiju, raksturojams kā scenogrāfisks, jo – kaut arī to iedvesmojis Raiņa teksts, tam piemīt vizuāla autonomija. Un vēl – valmieriešu iestudējums ir kompakts, tā vien liekas, ka, no stabili uzbūvētā režģa izņemot ārā vienu posmu, sabruks visa ēka. Tomēr, domājot par uzvedumu, apziņa tiecas to izārdīt, izjaukt pa detaļām – tēliem, norisēm, skaņām, atšifrējamām zīmēm un aktieru izpausmēm – cerībā, ka atsevišķie elementi «salīmēsies» vienotā priekšstatā. Varbūt šai tieksmei jāļaujas…

GANI – PELDĒTĀJI

Izrāde sākas ar mēmu ainu. Jāzepam ir neomulīgi, viņš nejūtas labi, jo viņam ir auksti. Sarāvies embrija pozā, viņš kails guļ uz zemes un droši vien ilgojas atkal atgriezties mātes klēpī. Cits pēc cita spēles laukumā ierodas pārējie brāļi, ģērbušies krāsainos treniņtērpos ar kapucēm, un nostājas ierindā ar seju pret telpas aizmugurējo sienu, kura «satāfelēta» regulārās slejās tāpat kā grīda. Skrejceļi? Peldbaseina celiņi? Slejas sanumurētas no «viens» līdz «divpadsmit». Tikai vienpadsmitā numura nav. Vienpadsmitais, jādomā, pienāktos tam, kurš pieplacis zemei, – Jāzepam – priekšpēdējam Jēkaba divpadsmit dēlu pulkā.

Pēc brīža parādās sirms vīrs zilā sporta tērpā. Acīmredzami – treneris kā tēva «institūta» analogs. Brāļi visi reizē izģērbjas un saliek drēbes akurātās kaudzītēs sev priekšā. Mugurā paliek vien peldbikses – tātad tomēr peldētāji, nevis vieglatlēti. Kad noņem kapuci, var redzēt, ka zem tās ir kipa – maza, apaļa cepurīte, ko valkā lielākā daļa jūdu vīriešu, jo galvai dievnamā un, vēlams, arī ārpus dievnama jābūt apsegtai.