Patiesības meklējumos

1. Vai aktiera profesija ir bijusi svarīga un palīdzējusi risināt arī eksistenciālus jautājumus (par dzīvību un nāvi, dzīves jēgu, garīgumu u. tml.)?

2. Vai esat saskāries/saskārusies ar situāciju, kad jūsu reliģiskie uzskati nonāk būtiskā pretrunā ar jūsu tēla uzskatiem, un kā jūs esat to risinājuši?

3. Vai esat saskāries/saskārusies ar situāciju, kad uz skatuves no jums vai no kolēģiem tiek prasīta rīcība, kas jums ir neiespējama?

Ieva Aniņa, Latvijas Nacionālais teātris

1. Jā, turklāt ļoti būtiskā aspektā – sāku dziļāk meklēt to, kas ir patiess. Studējot teātra mākslu, atļāvos būt godīgāka pret sevi, konfrontējot savu ticību, kas vairākos aspektos negribot bija kļuvusi liekulīga. Un tas veda pie atziņas, kuru piedzīvoju personīgi, ka tieši godīga un patiesa sirds ir tā, pēc kā ilgojas Dievs. Reliģiskas, rituālas, reizēm mistiskas pieredzes ir svarīgas cilvēkam, bet Dievs redz sirdis.

Aktiera profesijā saskaros arī ar cilvēku ilgām pēc mūžības, miera, mīlestības. Šīs ilgas ir ierakstītas dramaturģijā un sastopamas kolēģu acīs.

2. Lielākoties ļaujos tēla domāšanas veidam, lai stāstītu stāstu, kas ir lielāks par manu tēlu, attiecīgi nemoku sevi ar pārmetumiem par varoņa rīcību – tā kalpo stāstam. Vairs nebaidos sastapties ar pretēju uzskatu tēliem. Jāatzīst, ka – varbūt aktierim neraksturīgi – ne visai izbaudu šo uzskatu atšķirību. Jo ļaunai rīcībai seko tukšuma un netīrības sajūta. Ja man būtu izvēle, es labprāt spēlētu vienveidīgas lomas, kas visdrīzāk nesekmētu izaugsmi profesionāli, bet, iespējams, ļautu iemantot vairāk sirdsgudrības, būt pilnai ar mīlestību. Saku – iespējams, jo pieļauju, ka, ar žēlastību pietuvojoties negatīviem/aukstiem tēliem, nonākam turpat.

3. Tādas ir salīdzinoši bieži, bet parasti dodu sev laiku, lai paskatītos uz situāciju ar tēla acīm. Nevaru iedomāties, ka man varētu būt vēlme darīt vienu vai otru lietu, bet, kad labāk izprotu, kā domā tēls, tad barjeras krīt. Palīdz arī tas, ka iejūtos režisora ādā, tad galvā rodas trakas idejas un pašsaprotama vēlme, lai aktieris ir atvērts tās īstenot.

Ļoti bieži ir situācijas, kad, jau lugu lasot, saskaros ar diametrāli atšķirīgu redzējumu fundamentālos jautājumos, bet saskatu to kā savu aktiera pienākumu – atklāt tieši autora redzējumu. Ļoti bieži jau lugas materiālā ir ateistiskas idejas, bet mēģinu tās izprast un paust. Arī akcenti, kurus saliek režisors, var atšķirties no manas pasaules izpratnes, bet tās ir viņa tiesības, un tās vajag cienīt.

Uldis Anže, Latvijas Nacionālais teātris

1. Teātris savu iedvesmu un barības vielas gūst no literatūras, mūzikas, mākslas un, visbeidzot, dzīves. Tāpēc aktiera profesija neizbēgami risina eksistenciālus jautājumus. Manuprāt, tieši šī vilinājuma vadīts esmu izvēlējies aktiera ceļu. Ceļš, kas caur iemiesošanos dod tik ļoti dažādos un atšķirīgos skatījumus uz lietām un parādībām.

2. Mana ticība ir stiprāka par maniem reliģiskajiem uzskatiem. Tālab, teātrī vai lomā saskaroties ar kādām pretrunām, manu interesi saista cēloņi un sekas. Un dramaturga, režisora vai mana vēlme ir izšķirties, ar kādu krāsu, emociju vai rīcību izcelt būtisko. Un būtiskais ir mīlestība.

3. Ja arī no manis ir prasīts neiespējamais, esmu centies to padarīt iespējamu. Ne vienmēr tas ir izdevies. Tāpēc manā darbā ļoti svarīga ir savstarpēja mīlestība un nevis varmācība. Tas otrais «atgriežas» varmākam dubultā.

Ieva Estere Barkāne, Valmieras drāmas teātris

1. Jā. Teātrī tu mācies dzīvi apskatīt un ieraudzīt bez racionālā rāmja un konvencijām, atsedzot pārējo kā realitātei uztieptu konstruktu, kā kultūrslāni. Tu ieraugi tīrāku pasaules bildi, kas ir tīrāka tieši ar to, ka tā ir netīrāka un novieto blakus un iekš viena cilvēka zampu un ticību.

Nesen mūžībā aizgājušais Mihails Gruzdovs, manuprāt, ir izcils piemērs tam, kā dziļi ticīgs cilvēks ar ļoti skaidrām ticībā balstītām pārliecībām par to, kas ir un kā ir jābūt, vienlaicīgi var atzīt, ka viņam patīk sekss, meitenes, netīrība, zaņķis. Tas viss ir katrā cilvēkā. Tieši to arī māca teātris, ka fundamentālisms un radikalitāte ir šaura un nevajadzīga, jo nekas nav tikai gaišs vai tumšs, visā ir viss.