Izlikšanās pēc abpusējas vienošanās

Nedaudz īpatnēja sajūta, kad, dodoties uz Valmieru, galvenais pieturpunkts ir topošā laikmetīgās mākslas telpa Kurtuve, kas iekārtota kā pagaidu mājvieta teātrim, kuru burtiski ieskauj drupas. Ieejot Kurtuvē, sajūta ir līdzīga, kā atrodoties Mākslas centrā Zuzeum, kura salīdzinoši minimālistiskajā, bet modernajā atmosfērā radīta jauna un atsvaidzinoša kultūras telpa. Un, neņemot vērā šaurības sajūtu zālē, jauniekārtotā telpa ļoti piestāv izrādes estētikai.

Režisors Toms Treinis iestudējumu veidojis pēc Vernera Hercoga filmas Ģimenes romāns motīviem. Sižetiski abi mākslas darbi ir visai līdzīgi, taču filma ir krietni harmoniskāka un ieturētāka, tajā uzsvars likts uz dokumentālo autentiskumu. Linda Rudene, kombinējot filmas fragmentus, intervijas, televīzijas sižetus un publikācijas, radījusi asprātīgu un saistošu dramaturģiju, kas ir gan daudzslāņaina, gan paredz vietu spilgtai teatralitātei.

Iestudējums žanriski apzīmēts kā «Viltotas patiesības divās daļās», un jāsaka, ka šāds oksimorons ir visai precīzs un ietver savu daļu ironijas.

Iedomāta ēšana ar irbulīšiem, kas asociējas ar iedomātas ģimenes konstrukciju

Stāsta centrā ir reāli pastāvošs Japānas uzņēmums Ģimenes romāns, kas piedāvā pakalpojumus vientuļiem, no sabiedrības atsvešinātiem cilvēkiem. Tā dibinātājs Išī kungs nācis klajā ar piedāvājumu klientam kļūt par iedomātas ģimenes sastāvdaļu, iesaistoties fikcijā, kurā firmas darbinieki veic dažādas sociālas lomas – tēvu, māsu, sievu, draugu u. c. Un, lai cik absurds un Latvijas kontekstā neiespējams šis koncepts šķistu, ar to ir viegli identificēties. Tas ir dziļi personisks vēstījums, kas skaidro, kā cilvēki ieņem noteiktas lomas sabiedrībā atkarībā no ģimenes un emocionālā stāvokļa. Tas ir stāsts par vientulību, iederību un to, kā cilvēka vērtība nosakāma mijiedarbībā ar citiem.

Izrādes programmiņā minēti vairāki būtiski fakti par Japānu, asprātīgi pretnostatot japāņu un latviešu kultūras fenomenus: piemēram, sakura pielīdzināta ceriņiem, močī – sklandraušiem, bet samurajs – Tālavas taurētājam, kas rada pārdomas par katras kultūras vērtību unikalitāti. Savā ziņā tas atklāj arī režisora Toma Treiņa vēlmi vilkt paralēles ar Latvijas situāciju, darbību tieši nepārnesot uz Latviju, bet ļaujot skatītājam meklēt līdzības katram individuāli.