Perspektīvas, atbildība, sabiedrotie, motivācija

Šā gada vasarā Latvijas Kultūras akadēmijas programmu Drāmas un teksta studijas absolvēja astoņi jaunie dramaturgi (aptaujā piedalījās septiņi). Veidojot šo aptauju un domājot par jautājumiem, sapratu, ka, no vienas puses, kursabiedru atbildes uz tiem sniegs vispārīgu ieskatu jauno skatuves profesionāļu teātra vīzijā un parādīs to, kas ietekmē viņu un teātra procesa, radīšanas procesa attiecības. No otras puses, ikviens no šiem jautājumiem un atbildes uz tiem ir potenciāls plašākai, garākai un padziļinātākai sarunai par mūsdienu teātra dabu un dramaturgu nozīmi tajā.

Lūdzu kursabiedrus atbildēt uz sešiem jautājumiem, kas iepazīstinās arī lasītājus ar jaunajiem skatuves mākslas profesionāļiem. 

I. Kā tu nonāci pie dramaturģijas kā studijām un vēlmes ar to nodarboties?

II. Ko dramaturģija nozīmē tev?

III. Kas ir tavi sabiedrotie, veidojot dramaturģisku darbu?

IV. Kā tu redzi savas un skatītāja, savas un režisora attiecības dramaturģiska darba izstrādes laikā?

V. Kad (un vai vispār) dramaturģisks teksts var būt pabeigts?

VI. Kā tu definētu mākslinieka atbildību šodien?

Krista Feodorova

I. Mīlestības vēstuli teātrim sāku rakstīt aptuveni 12 gadu vecumā. Kopš pusaudža gadiem rakstniecība vienmēr man ir palīdzējusi tikt galā ar situācijām, emocijām un cilvēkiem. Atminos, kad pienāca laiks izšķirties par augstskolu, sēdēju Kaņepē un sveču gaismā lauzīju galvu. Beigās izlēmu par labu LKA Drāmas un teksta studijām.

II. Dramaturģija ir veids, kā spoguļoties un kā bēgt no šī spoguļa. Dramaturģija ir pasaule, kurā vari radīt, iznīcināt un varbūt arī brīdi uzturēties.