Metāla opera «Kurbads. Ķēves dēls»

Izrādes režisores ieceres raksturojums

SCENOGRĀFIJA

Viens no būtiskākajiem scenogrāfijas elementiem ir daudzlīmeņu skatuve, kas simbolizē debesu, zemes un pazemes zonas. Tajā pašā laikā skatuve tiks veidota kā ceļš, kur darbība un kustības virzība ies pa spirāli. Piedzimšana no dabiskā (nevārītajām zivs iekšām, kas nāk no ūdens zonas), uzaugšana mājās (zemes zona) un pirmā iniciācija, savu baiļu pārvarēšana un sava spēka apzināšanās un iemācīšanās to vadīt. Došanās pasaulē. Nolaišanās pazemē, kur, attīstot sievišķi intuitīvo zonu sevī, tiek izcīnītas nākamās kaujas, kas paver viņam iespēju, nonākot atpakaļ virszemē, kļūt par tautas atzītu, cienījamu vīru – valdnieku, kas zina, redz un apzinās savu spēku. Atnākot virszemē kā uzvarētājs, viņš it kā simboliski atkal atnāk mājās, bet jau pavisam citā spirāles lokā, citā attīstības līmenī. Kurbads ir izpildījis vīrieša virsuzdevumu – viņš ir pacēlis kopīgās garīgās spēju, uzdrīkstēšanās un varēšanas telpas griestus. Un tai seko pēdējā kauja – kā pēdējais šīs dzīves uzdevums – ar vecumu un nāvi, ko arī viņš godpilni uzvar – mirstot kā varonis un nonākot nākamajā spirāles lokā – nākamajā attīstības līmenī.

PROJEKCIJAS

Projekcijās būs novērojama vīrieša seja un ķermenis dažādos vecuma posmos. Vīrieša attīstība no bērna-zēna dzimšanas brīža līdz cienījamam, nobriedušam vīram – vīrietim, kurš sevi ir realizējis un dodas pretī nāvei jeb jaunai dzimšanai. Vīrieša tēls – ķermenis, acu skats, mutes līnija, āda, pulsējošs asinsvads, bārdas rugāji, augums utt. – ir tas, kas tiks akcentēts intīmi un pietuvināti. Projekcijās varēsim ik pa laikam novērot Kurbadu dažādos vecumposmos. Šīm projekcijām – gan tuvplāniem un detaļām, gan arī kopplāniem un vidējiem plāniem – tiks safilmēti dažādu vecumu vīrieši secībā no dzimšanas līdz sirmam vecumam.

Tāpat projekcijās plānojam izmantot dabiskās apkārtējās vides atspoguļojumu makro režīmā – sūnas, koka miza, uguns liesma, zeme, ūdens u. c. elementi.

Projekcijas tiks harmoniski kombinētas ar skatuves scenogrāfijas elementiem, dejotājiem un masku darbību, veidojot vienu kopīgu, integrētu un vienotu māksliniecisko vēstījumu.

MŪZIKA, SKAŅA UN VĀRDS, STĀSTS

Uzveduma dramaturģijas pamatu veido muzikālais izpildījums un teicējas stāsts, kas savstarpēji mīsies visa uzveduma garumā. Skyforger izpildīs jau 2010. gadā radītās dziesmas no albuma Kurbads, un arī, sadarbojoties ar citiem mūziķiem, radīs jaundarbus un skaņu virknējumus. Skaņa un mūzika šajā uzvedumā pārstāvēs vīrišķo enerģiju. Savukārt sievišķās enerģijas zonu aizpildīs sieviete – Teicēja (izvēlētas ir izteikti sievišķīgi spēcīgās aktrises Guna Zariņa vai Lilita Ozoliņa) (izrādē Teicējas lomā bija Zane Jančevska – red.), kura stāstot vedīs skatītāju cauri šai varoņpasakai. Šie abi spēki – gan izdziedot, gan stāstot pasaku – vadīs Kurbadu (un arī mūs) cauri viņa iniciācijas posmiem, cauri viņa dzīves ceļam šajā un citā pasaulē. Un abas šīs enerģijas plūsmas – sievišķā un vīrišķā, mūzika un vārds – spēcinās viņu.

KOSTĪMI, MASKAS, DAŽĀDA IZMĒRA VADĀMAS LELLES

Šie elementi tiks daudzveidīgi izmantoti, lai parādītu varoņpasakā ieaustos tēlus un notikumus. Idejas to izstrādnei tiks aizgūtas gan no latviešu maskošanās tradīcijām, gan attīstot fantāziju un iedvesmojoties arī no citām kultūrām un to rituāliem. Par pamatu tiks izmantoti dabas materiāli. Esam iecerējuši spēlēties ar leļļu lielumiem – būs gan mazākas (cilvēka auguma), gan krietni lielāku un sarežģītāku konstrukciju lelles, ko vadīs vairāki aktieri, dejotāji vienlaicīgi. Kāds pasaku tēls tiks parādīts kā pārspīlēti liela kāda šā tēla ķermeņa daļa, kas, piemēram, iznirs no pazemes valstības vai nolaidīsies no debesīm.

Žurnāli