Inga Tropa: «Esmu no tiem režisoriem, kuriem vislielāko radīšanas prieku un gandarījumu sniedz tie projekti, kur visa komanda iesaistās katrs ar savu pienesumu.» Foto – Jānis Deinats

Kad klusums skan

Ar aktrisi un režisori Ingu Tropu sarunājas komponiste Anna Ķirse

Anna Ķirse, komponiste 2022/III (147)

Rubrikā Portrets allaž vieta ir tādai sarunai ar režisoru vai režisori, kad jautājumus uzdod cilvēks, kas vairākkārt bijis radošajā komandā un savu kolēģi tuvu iepazinis darba procesā, kuru profesionālā draudzība nereti pārtapusi personiskā.

Sarunai ar Ingu Tropu redakcija izvēlējās komponisti Annu Ķirsi, kuras rakstītā mūzikas partitūra izrādēm Alise Brīnumzemē, Zalkša līgava, Ekspedīcija «Jāzeps» ir veidojusi izrāžu atmosfēru par brīnumainu mistisku piedzīvojumu.

Par piedzīvojumu šo sarunu padarīja dinamiskā pasaule, jo, kaut arī redakcijas lūgums bija izskanējis savlaicīgi, dzīve darīja savu un saruna tapa neklātienē, komponistei Annai Ķirsei atrodoties tālu prom Gruzijā, apstākļos, kur interneta pārrāvumi ir ikdienišķa parādība, savukārt režisore Inga Tropa pēc intensīvā mēģinājumu perioda jaunajai izrādei Naži vistās Nacionālajā teātrī devās uz zemessardzes pamatapmācību nometni mežā Ādažu poligonā, kur interneta pakalpojumi apmācāmajiem nebija pieejami

Iedomājos, kā varētu radīt izrādi, kur skatītājs nedzird neko. Tikai dziļš klusums

Un tomēr lakoniska saruna, kuru katram pašam galvā jāizvērš, klausoties Annas Ķirses mūziku, notika, un paldies par to.

Anna Ķirse. Kā tu raugies uz mūzikas izmantojumu izrādēs? Cik lielā mērā teātrī ir pieļaujama mūzikas iedarbība emocionāli?
Inga Tropa. Mūzika teātra izrādēs un performancēs ir vēl viens būtisks spēlētājs, kurš papildina, akcentē, rada atmosfēru, stāsta savu stāstu, arī raisa emocijas. Bet, tā kā teātris ir kolektīvā māksla, tad svarīgi, lai mūzika netop pašmērķīga, lai tā atstāj vietu arī klusumam. Dziļš, piepildīts klusums uz skatuves, manuprāt, ir visspēcīgākais mirklis. Tāpat kā dzīvē. Mirklis, kurā visas skaņas un trokšņi uz brīdi ir pieklusuši, lai sadzirdētu un sajustu svarīgāko.

Kad klusums skan

Žurnāli