Sava labuma medības
Recenzija par Latvijas Nacionālā teātra izrādi «Naži vistās»
Kā tur bija? Stāsts par pieaugšanu? Nu jā, kaut kā tā arī bija. Bet vēlreiz – kā tur bija?
Bija ceturtdienas vakars, viens no pirmajiem vēsajiem vakariem, kad nopriecājos par siltajām teātra telpām. Aktieru zāle. Kāpjot lejā, dodoties dziļāk un tuvāk izrādei, rodas šaubas, uznāk miegs, sāk kasīties kakls. Bail, ka nenosēdēšu, bail, ka neesmu pietiekami nopietna. Nu jā, un tad es nokļuvu Ingas Tropas jauniestudējumā Naži vistās.
Izrādes pamatā ir dramaturga Deivida Harovera luga Naži vistās, kas uzrakstīta 1995. gadā. Šī luga jau iepriekš spēlēta uz teātra skatuves Latvijā – Dailes teātrī Gata Šmita režijā (2006).
Lugas sižets ir mīklains un abstrakts. Tiek stāstīts par dzīvi vienkāršā lauku ciemā, kurā cilvēki dara zemes darbus. Cilvēki strādā ar rokām, prātu atstājot Dieva ziņā. (Jā, Dievs kā tas, kurš visu zina, kā tas, kurš visu atrisinās.) Cilvēkam ir jādzīvo Dievam. Bet, kā jau visur, ir arī varonis, kurš zina vairāk. No šā ciema iedzīvotājiem lugā tiek izcelti trīs – arājs Ponijs Viljams, viņa sieva un dzirnavnieks Gilberts Horns. Caur šiem trim lugas varoņiem pilnībā ir iespējams konstatēt ciema iekšējo mikrofloru. Arājs un viņa Jaunā sieva reprezentē ciemu, tieši Ponijā Viljamā iekodējot to vīriešu tipu, ko sauc par alfa tēviņu. Viņš seko pūļa viedoklim, uzskatot, ka fiziskais pārspēj garīgo, un dzīvo savu nešķīsto dzīvi kopā ar pretēja rakstura cilvēku – naivu, izzinošu, viedokļu nesabojātu un patiesu būtni jeb viņa sievu. Dzirnavnieks turpretim ir vīrietis, kurš iedziļinās jūtās un emocijās, prot gan roku, gan prāta darbu, un dod priekšroku pēdējam. Viņš pārstāv jauno un attīstīto pasauli jeb pazīst pilsētu, zina, kas ir izglītība, inteliģence un zinātne. Tātad nonākam pie konfliktējošiem lugas varoņiem – alfa tēviņš pret vīrieti ar jūtām un vēl sieviete, kurai sanāk kontaktēties ar abiem. Tagad mēs varētu visi pāršķirt lappusi un minēt, ko sieviete izvēlēsies. Ko izvēlētos tu? Es laikam dzirnavnieku, zin’ kā, dodu priekšroku jūtām. Nu tieši tā arī izdara Jaunā sieva. Mazliet paredzami, bet vai cilvēks pēc dabas kopumā nav paredzams? Dzenas pēc sava labuma.