Vienīgais hobijs – gaidīšana

Ir aktieri, kuru personības starojums apmirdz vien savu zemi, savas valsts teātri, bet ir arī tādi, kas, īpaši pateicoties kinematogrāfam, pazīstami un tuvi daudziem. Izcilais igauņu aktieris Lembits Ulfsaks (04.07.1947– 22.03.2017) pieder otrajiem. Viņa aiziešana šajā pavasarī nepalika nepamanīta arī Latvijā. Un tomēr ne tikai ar lomām filmās viņš tuvs vairākām latviešu skatītāju paaudzēm. Igauņu teātra izrādes – agrāk vairāk, pēdējos gados mazāk – viesojušās arī Latvijā. Pēdējā desmitgadē Lembits Ulfsaks uz skatuves kāpa gan Spīķeros – Homo Novus laikā Kristiana Smedsa iestudētajā Kaijā, kur Ulfsaks vecākais, tērpies košā melnā kleitā, spēlēja Arkadinu, bet Ulfsaks jaunākais – aktieris un režisors Juhans Ulfsaks – Trepļevu. Savukārt uz Nacionālā teātra skatuves Lembits Ulfsaks bija redzams Baltijas mūsdienu drāmas festivāla Skats laikā, kopā ar Andrusa Kivirehka lugas Igauņu bēres ansambli. Nu Lembits Ulfsaks devies mūžībā, un Teātra Vēstnesis, izmantojot rubriku Baltijas pieredze, atvadās no viņa.

«Mans vienīgais hobijs ir gaidīšana – es gaidu pavasari. Ar to es nodarbojos katru dienu,» savulaik teica Lembits Ulfsaks kādā intervijā. «Kad tas pienāk, tad gaidu vasaru. Ar to es nodarbojos pastāvīgi. Ja atbildētu nopietnāk, man nav hobija, es gan klausos un krāju džeza mūziku. Bet šajā dzīvē vienmēr jābūt gatavam, jo nekad nezini, kad uzradīsies kāds darbs vai piedāvājums, kas sniegs gandarījumu vai mainīs tavu dzīvi. Kā Hamletā: «Bez likteņa ziņas nekrīt pat zvirbulis. Kam lemts notikt tagad, tas nenotiks vēlāk… Jābūt gatavam uz visu.»»

Mūžīgais hobijs būt gatavam gan fiziski, gan garīgi. Šī vajadzība pēc mākslinieka gatavības var nemaz nepienākt, liktenis var nedāvāt šo lielo iespēju. Bet ja šāda iespēja atnāk un tu neesi gatavs?

Savu pozīciju vai vietu atradīsi, ja iemācīsies redzēt gudrus cilvēkus sev apkārt

Nav iespējams te uzskaitīt Igaunijas vispazīstamākā aktiera Lembita Ulfsaka visas vairāk nekā 100 nospēlētās kino lomas. Popularitāti Igaunijā viņš ieguva, jau sākot ar Aksela lomu filmā Ukuaru (1973), bet slavens Padomju Savienībā kļuva ar savu romantisko Tilu Pūcesspieģeli filmā Leģenda par Tilu (1976). Paganela loma Kapteiņa Granta bērnos (1985) ilgi bija kā aktiera vizītkarte, un to, ka viņš ir iemīļots arī kā bērnu filmu aktieris, apliecina arī Paliec sveika, Mērija Popinsa (1983). Un tad vēl titulloma filmā Dr. Stokmans (rež. M. Mikivers, 1988). Vēl pavisam nesen Ulfsaks spēlēja vienu no galvenajām lomām igauņu/gruzīnu kopražojuma filmā Mandarīni (2013) – pirmajā igauņu filmā, kas nominēta Zelta Globusam un Oskaram. Pēdējās Lembita Ulfsaka lomas pirmizrādi somu-igauņu-zviedru kopražojuma filmā, kas veltīta Somijas simtgadei, Sviedru ceļš (rež. A. J. Annila), sagaidīsim rudenī.