Lietuvas dejas teātris «Dansema» izrādē «Krāsainās spēles» iesaistīja darbībās ar lentēm, bumbiņām un citiem atribūtiem mazos skatītājus, arī tos, kas pavisam nesen iemācījušies staigāt. Publicitātes foto
Lietuvas dejas teātris «Dansema» izrādē «Krāsainās spēles» iesaistīja darbībās ar lentēm, bumbiņām un citiem atribūtiem mazos skatītājus, arī tos, kas pavisam nesen iemācījušies staigāt. Publicitātes foto

Alternatīva mobilajam telefonam

Par iespaidiem festivālā «Eju meklēt!»

Ko piedāvāt teātrī bērniem, kuru tuvākais draugs jau no dažu gadu vecuma itin bieži ir mobilais viedtālrunis ar tā dažnedažādo kustīgo bildīšu un spēļu klāstu? Skolēniem, kuri mobilo telefonu neizlaiž no rokām starpbrīžos un sabiedriskajā transportā? Pirmie nopietnie pētījumi par bērnu un jauniešu uztveres īpatnībām mūsdienu pārsātinātajā audiovizuālajā vidē vēl tikai top, un arī viņiem domātais teātris tikai pamazām, palēnām reaģē uz jauno situāciju.

No 9. līdz 12. martam Rīgā un Pierīgā norisa starptautisks profesionālā teātra festivāls bērniem un jauniešiem Eju meklēt!, kas aktualizēja jautājumu par šai mērķauditorijai paredzēto teātru piedāvājumu. Festivāls teātra profesionāļiem un skatītājiem prezentēja 15 izrāžu programmu no Igaunijas, Lietuvas, Krievijas un Latvijas. Latvijas Kultūras akadēmijas teātra mājā Zirgu pasts notika arī bērnu un jauniešu teātra kustībai veltīts simpozijs. Festivālu organizēja Starptautiskās bērnu un jauniešu profesionālo teātru asociācijas (ASSITEJ) Latvijas Nacionālais centrs.

Ko gāju meklēt

Festivāla koncepta autore un galvenā organizatore Ilze Kļaviņa uzsvēra, ka tiek piedāvāta izrāžu programma bērniem no viena līdz astoņpadsmit gadiem, kura paplašinātu viņu skatītāju pieredzi un spētu konkurēt ar viņu iecienīto digitālo vidi un pasauli, kā arī veicinātu pieredzes apmaiņu  starp teātra  profesionāļiem. Festivāla programma bija patiesi daudzveidīga – no tradicionālas leļļu izrādes, ko pārstāvēja Pētera Trupa teātris no Liepājas ar savām spilgtajām lellēm, līdz eksperimentālai Šekspīra interpretācijai un izrādēm-lekcijām, no zīmējumu un ēnu teātra līdz nano operai un kustību izrādei pašiem mazākajiem bēbīšiem kopā ar vecākiem. Pēc katras izrādes notika arī sarunas ar skatītājiem, un ikviens varēja piedalīties diskusijā par redzēto un uzdot jautājumus izrāžu veidotājiem.

Es «gāju meklēt», kas jauns top bērnu un jauniešu  izrāžu jomā, jo kopā ar mazbērniem pamazām apgūts gan Latvijas Leļļu teātris, gan citu teātru bērniem paredzēto iestudējumu repertuārs. Turklāt vēl daudzsološais simpozijs Skatuves māksla bērniem – izklaidei, izglītībai, personībai! Pat neatceros, kad kaut kas tāds Latvijas kultūrvidē būtu noticis, lai gan domāju, neviens nenoliegs, ka bērni un jaunieši ir ļoti būtiska mākslas mērķauditorija. 

Jāatzīmē, ka šis tomēr nav pirmais šādas ievirzes starptautisks festivāls Latvijā. Kopš 2000. gadu sākuma ASSITEJ Latvijas nodaļas rīkoti festivāli notikuši gan Valmierā, gan Liepājā, savukārt no 2010. gada  starptautisku teātra festivālu NoMadi vairākkārt organizēja Mārtiņš Eihe un Krista Burāne jeb radošā apvienība Nomadi. 

Ko atradu plašajā šāgada festivāla programmā?

Klasikas interpretācijas un klaunu kabarē

Klasikas tekstu daudzveidīgs un mūsdienīgi aktualizēts izmantojums joprojām ir viens no  populārākajiem virzieniem bērniem un jauniešiem paredzēto izrāžu veidošanā.  To apliecina  mūsu teātru repertuārs, sākot ar Marka Tvena Toma Sojera piedzīvojumiem Dailes teātrī un beidzot ar Valda Staburaga bērniem Valmierā. Festivālā uz Leļļu teātra lielās skatuves bija iespējams redzēt jaunu, negaidītu pieeju klasikai – Laura Gundara Šekspīra Hamleta interpretāciju, kas saistīja gan bērnus un jauniešus, gan pieaugušo skatītāju. Gundars latviešu mūsdienu teātra vēsturē jau ir ierakstījies ar pirmo postmoderno Hamleta interpretāciju, ko savulaik īstenoja Liepājas teātrī (1994). Tagad režisors un dramaturgs pazīstamo lugu iestudējis ar diviem lieliskiem igauņu aktieriem – klauniem, Tallinas Piip ja Tuut Teater  māksliniekiem Haidi Manamē (Haide Mannamae) un Tomasu Trasu (Toomas Tross).

«Hamletu Lauris Gundars iestudējis ar diviem lieliskiem igauņu aktieriem – klauniem, Tallinas Piip ja Tuut Teater māksliniekiem Haidi Manamē (Haide Mannamae) un Tomasu Trasu (Toomas Tross). Publicitātes foto

Tas, ka pasaulē slavenākā luga slēgta ar klauniskas stilistikas atslēgu, nepārsteidz: kā zināms, Šekspīrs  tikai dažus no saviem darbiem izrādīja galmā, bet galvenokārt tos rakstīja visiem pieejamajam Globe teātrim, kur liela daļa publikas stāvēja kājās, baudot gan izrādi, gan dažādu ēdmaņu un dzērienus un pa reizei arī izplūcoties. Laura Gundara versijā visa izrādes kompozīcija ir mērķtiecīga un pārdomāta, brīvi izmantojot klaunādes, farsa, groteskas, popkultūras, šova, parodijas un improvizācijas tehnikas un elementus.

Žurnāli