Apsūdzība gara kūtrumam

Īsais februāra mēnesis Operā bijis ļoti aktīvs un radošs. To noslēdza vērienīga Igaunijas Nacionālās operas viesizrāžu programma, kas ir Baltijas valstu simtgadei veltīta sadarbības projekta sastāvdaļa, bet sākumu iezīmēja intensīvs Igora Stravinska (1882–1971) operas Izvirtības hronika (Rake’s Progress) pirmuzveduma sagatavošanas posms līdz pirmizrādēm 15. un 16. februārī. Pirmuzvedums LNOB ir samērā rets gadījums, sevišķi operas žanrā, jo pārsvarā tomēr repertuāra teātra piedāvājumā ir «zelta laikmeta» jeb publikas iecienītas un labi pazīstamas 19. gadsimta operas. Pēdējos gados parādījusies tendence atgriezties pie operām, kas iestudētas pirms divdesmit, trīsdesmit gadiem, atjaunojot vai uzvedot tās no jauna. Vienlaikus saistībā ar simtgadi tiek turēta rūpe par latviešu operu aktualizēšanu. 

Taču Igora Stravinska operas pirmuzvedums ir apsveicams solis 20. gadsimta klasikas virzienā pēc Sergeja Prokofjeva Mīlas uz trim apelsīniem iestudējuma, ko 2013./2014. gada sezonā veica Maskavas Staņislavska un Ņemiroviča-Dančenko Muzikālā teātra komanda. Stravinskis Latvijas publikai noteikti labāk pazīstams ar saviem baletiem Petruška, Ugunsputns un Svētpavasaris, kuri kalpoja par 20. gadsimta sākumā Parīzē atzinību guvušā krievu modernista muzikālo vizītkarti. Taču brieduma gados komponista mākslinieciskajās interesēs līdzvērtīgi ir ārkārtīgi dažādi virzieni, piemēram, neoklasicisms un seriālisms. Stravinskis ir unikāla figūra mūzikas vēsturē, tilts starp vismaz diviem gadsimtiem un dažādām muzikālajām kultūrām. Izvirtības hronika savā ziņā līdzinās operas vēstures hrestomātijai, tajā dzirdamas atsauces gan uz Monteverdi un Mocartu, gan Rosīni un Doniceti, vienlaikus piedāvājot nepārprotami modernistiskas ritma struktūras un vietām pat mūzikla raksturu. Operu iestudējusi režisore Margo Zālīte, strādājot komandā ar diriģentu Jāni Liepiņu, scenogrāfu Didzi Jaunzemu, kostīmu, frizūru un grima mākslinieci Yashi no Berlīnes, videomākslinieku -8 jeb Andri Vētru un gaismu mākslinieku Oskaru Pauliņu. 

Jēdzienu maiņa

Izvirtības hronikas iedvesmas avots ir 18. gadsimta angļu mākslinieka Viljama Hogārta gravīru cikls A Rake’s Progress. Tas stāsta par jauna cilvēka degradāciju, nespējot tikt galā ar dzīves kārdinājumiem, kā rezultātā ar izlaidīgu dzīvesveidu no bagāta mantinieka caur pilsētas priekamājām un spēļu namiem viņš nonāk vispirms cietumā un beigās – Bedlamas vājprātīgo namā. Stravinskis gravīras redzēja izstādē Čikāgā 1947. gadā. Libreta autori ir Vistans Hjū Odens un Česters Kallmans, opera tapusi Amerikā, savukārt tās pirmizrāde notika pēckara Eiropā, Venēcijas La Fenice teātrī 1951. gada 11. septembrī. Pašlaik, pēc teju 70 gadiem, ir ideāls laiks, kad šo operu iestudēt, jo ģeopolitisko un ekonomisko hibrīdkaru laikmetā ir pilns ar Toma Reikvela tipa traģiskajiem varoņiem, no kuriem nebūt ne visi ir iznireļi un ciniķi, lai gan arī tādu netrūkst. Turklāt Latvijas sociālpolitiskās aktualitātes tikai vairo pārliecību, ka šī opera mūsdienu cilvēkam varētu šķist līdz kaulam saprotama, un Stravinski ieceļ teju vai vieda nākotnes paredzētāja kārtā. (Pirms pirmizrādes gan aina Biļešu paradīzē liecināja par publikas piesardzību. Diez, vai tad, ja operas nosaukumā nebūtu aizdomīgais izvirtības vārds, bet tiktu izmantots kāds no iepriekš sastopamiem atveidojumiem latviešu valodā – Dīkdieņa piedzīvojumi, Vējagrābšļa gaitas vai pat Plenča piedzīvojumi, tā izpelnītos lielāku interesi, ņemot vērā operas publikas vecuma struktūru un citus sociālos faktorus?) Izrādes pamanāmais vizuālais tēls – galvenā varoņa Toma Reikvela lomas atveidotāja tenora Mihaila Čuļpajeva portrets uz spilgti dzeltenzaļa fona, rotāts ar datorgrafikā veidotas ķermeni pārņemošas violetas «sērgas» rakstiem – simboliski vēsta operas saturu, taču tikai daļēji ieskicē vizuālām detaļām pārbagātā iestudējuma estētiku, kurā nav nekā reālistiska, psiholoģizēta vai moralizējoša. Tā ir šķietami bezrūpīga un atsvešinājuma pilna spēle, gluži kā sociālo tīklu profilu uzturētāju pašpārliecība un paštēls, kas nereti slēpj emocionālu trauslumu un grūtības tiešā saskarsmē ārpus virtuālās pasaules.