Māksla vai draudzība?
Vienas lugas iestudējums Nacionālajā un Dailes teātrī
Vispasaules slavu franču aktrise, scenāriste un dramaturģe Jasmīna Rezā iegūst tieši ar lugu ART (1994). 1997. gadā tā saņem Lorensa Olivjē balvu kā labākā komēdija, 1998. gadā – Tonija balvu kā labākā luga. ART piedzīvojis daudzus iestudējumus, arī Latvijā 1998./1999. gada teātra sezonā luga iestudēta divos teātros: JRT tā bija skatāma kā Māksla A. Hermaņa režijā, bet neatkarīgā teātra Mūris iestudējums ART (režisors L. Gundars) saņēma nomināciju kā labākā dramatiskā izrāde. Sagadīšanās pēc apmēram pēc 20 gadiem Latvijas teātros atkal vienlaicīgi skatāmas divas šīs lugas interpretācijas. Un nekas nav novecojis šajā draugu un atšķirīgu mākslas stilu cienītāju konfliktā.
Jasmīna Rezā teikusi, ka lugu inspirējis fakts no viņas pašas dzīves: viņu sasmīdinājis draudzenes mākslas pirkums. Lugā šo epizodi Rezā pārnes uz vīriešu pasauli. Mākslas tirgū joprojām dominē vīrieši, un arī lugas tēma ir par dominanci, tikai privātajās attiecībās.
Viss sākas ar to, ka Seržs ir nopircis neprātīgi dārgu un pilnīgi baltu gleznu. Marks ir šokēts, un ilggadīgo draugu attiecības piedzīvo satricinājumu. Pielaidīgais Ivans cenšas abus samierināt, bet tiek ievilkts pašā strīda dziļumā, kur domstarpības par mākslas jautājumiem pamazām pāraug arvien personiskākās pretenzijās. Jasmīna Rezā lugu veidojusi no dialogiem un monologiem, kuros publika tiek tieši uzrunāta.
Vienādā vientulība
Dž. Dž. Džilindžera veidotais Dailes teātra iestudējums tapis uz lielās skatuves un pieteikts kā «franču izklaide 2 cēlienos». Lai šis kamerstāsts nepazustu lielās skatuves mērogā, scenogrāfs Kristians Brekte izkārtojis darbību priekšplānā, spēles laukumu iedalot trīs nosacītos «dzīvokļos». Lomas spēlē teātra premjeri Artūrs Skrastiņš (Marks), Juris Žagars (Seržs) un Ģirts Ķesteris (Ivans), un krāšņuma sajūtu nodrošina Marijas Naumovas (Sieviete) muzikālie numuri (tiem nav nekāda sakara ar lugu). Katjas Šehurinas veidotie kostīmi (īpaši Marijai Naumovai), klavieres, gleznieciski izvijušies cigarešu dūmi, šiku kurpju papēdīšu klikstoņa ir tie neobligātie papildu elementi, kas veido izrādes noskaņu, skaņu un «bildi».
Dailes izrādē ir efektīgi uznācieni (visiem kungiem defilējot rindā) un nogājieni, trepju un paaugstinājumu izmantojums. Trīs vides, trīs dzīvokļi. Diezgan kaili un skarbi minimālistiski – lielās skatuves mērogs pastiprina vientulības iespaidu ap katru no varoņiem. Katrs citādi rūtainā uzvalkā tērpts, bet vienādi vientuļš. Šai kailajā vidē draudzība viņiem visiem ir nepieciešama, tāpēc fināla kompromiss ir tik saprotams.