Izrādē «Clap & Slap» mākslinieki Agniete Lisičkinaite un Igors Šugalejevs vienojas ritmiski trāpīgā tuvcīņā. Foto – Nada Žgank / Festival «Mladi Levi»
Izrādē «Clap & Slap» mākslinieki Agniete Lisičkinaite un Igors Šugalejevs vienojas ritmiski trāpīgā tuvcīņā. Foto – Nada Žgank / Festival «Mladi Levi»

Cits klimats

Par festivālu «Mladi levi» Slovēnijā

Laikmetīgās skatuves mākslas festivāls Mladi levi mājo vietās, kuras atdzīvojas. Elektrostacijā ražo cilvēkmīlestības enerģiju, lai turpinātu meklēt dzīves un izdzīvošanas jēgu, bet sporta hallē aizrit vingrināšanās un praktiski treniņi jaunajam normālajam, ko iezīmē globāla nenoteiktība, populisma spalgās balsis, klimata pārmaiņu ietekmes. Festivāls ir nesamierināšanās zona, taču vienlaikus arī mierinājums, ko sniedz kopābūšana. Šī ambivalentā eksistence, kurai telpu rada festivāls, ir priekšnoteikums tam, lai pietiktu spēka turpināt cilvēciskumā bruģēto ceļu un neatlaidības nenolaist rokas.

GAN RADĪT, GAN RĀDĪT

Vakarā, kad loku mugursomā dažas plānas kārtas, lai Slovēnijā ieķertos astē augusta siltumam, Latvijā viedierīcēs iegaudojas brīdinājumi. Logos laužas vētra. Raustās elektrība. Agrākie rīta vilcieni no Jelgavas uz Rīgu jau ir atcelti. Mikroautobuss, piepildīts ar braucēju raižpilnu sazvanīšanos, kustas cauri gadu no gada aizvien caurspīdīgākai lielceļa ainavai. Tajā savus niknos zobus iecirtusi pati daba.

Lidmašīna uzspurdz augšup, un pēc pāris stundām jau nolaižos robainu kalnu virsotņu ieskautā lidostā Ļubļanā. Pilsētā, kas šogad uzkarsusi tik ļoti, ka vecpilsētas viducī norobežojusi un pasludinājusi savu laikapstākļu zonu – tur izvietotas smalkas ūdens strūklas, kas dzesē un spirdzina pilsētniekus. Neapšaubot nepieciešamību pēc klimatneitralitātes, šovasar festivāls Mladi levi apņēmies ne tikai rādīt, bet arī radīt jaunas apņemšanās zaļajai pārejai skatuves mākslā, piesakot bezatkritumu festivāla konceptu.

Mladi levi jeb Jaunās lauvas ir gandrīz mūsu Homo Novus vienaudzis (par abu radniecību liecina arī tas, ka sarunās ar apmeklētājiem no citām valstīm, pasakot vārdu «Latvija», pirmā asociācija bija tieši Homo Novus). Abi dzimuši ar dažu gadu starpību 20. gadsimta 90. gados postsociālisma ēnā. Abi sākotnēji dalīja arī slāpes pēc jaunas teātra valodas meklējumiem. Mladi levi bija iniciatīvas Junge hunde rotaļīgs turpinājums, kas bija nosaukums gan festivālam, gan arī tā brīža aktīvam Eiropas jauno skatuves mākslinieku, producentu un festivālu tīklam.

Žurnāli