Nāve, darbs, atpūta, atdzimšana

Ierodos Liepājā ar vilcienu. Tas ir, manuprāt, ainaviskākais sabiedriskā transporta maršruts Latvijā un, pats galvenais, drošākais no pieejamajām transporta izvēlēm, jo ļauj izvairīties no highway to heaven, kas pazīstams arī ar nosaukumu «Liepājas šoseja». Uz debesīm vēl negribu, visam savs laiks. Šoreiz ir laiks Liepājas teātra festivālam Teātris tuvplānā.

Festivāls notiek augusta priekšpēdējā nedēļas nogalē tikai otro gadu. Par to piedāvāju savu tuvplānu, kurā galvenokārt aplūkošu Baltijas jūras reģiona valstu – Igaunijas, Zviedrijas, Somijas, Lietuvas – teātru viesizrādes, kuras veido festivāla programmas krietnāko daļu. Tā arī ir būtiskākā atšķirība no Valmieras vasaras teātra festivāla, kas 11 gadu garumā kļuvis jau par teju vasaras svētceļojuma galamērķi jaunajiem teātra veidotājiem, kopš nereti festivāla laikā dažādās interesantās ārtelpu lokācijās izrādītās izrādes nonāk arī iekštelpās, papildinādamas Valmieras teātra repertuāru. Liepājas teātris pagaidām pieturas pie izrādēm, kuras notiek teātrim paredzētās telpās, t. i., teātra lielās zāles un no teātra skaistās neoklasicisma ēkas diemžēl atrautās Eksperimentālās skatuves koncertzālē Lielais dzintars. Tas ļauj novērot: lai arī tas nav priekšnoteikums, izrādes ārpus teātrim paredzētām telpām piedāvā potenciāli laikmetīgāku teātra skatīšanās pieredzi. Tā tas ir gan Valmieras festivāla, gan Homo Novus gadījumā, bet Teātris tuvplānā ar eksperimentēšanas jēdzienu reti iet tālāk par mazās zāles nosaukumu. Katrā ziņā jaunajiem teātra veidotājiem iespēja tāpat ir: tiek rīkotas arī publiskas režijas skiču skates, kurās iespējams gūt to skaisto devu potencialitātes un sapņu, kas auklē visu, kas nepabeigts. Taču ar to neaizrausimies – izteikties par skicēm ir pedagogu darbs. Tādēļ pievērsīšos festivāla galvenajai programmai – viesizrādēm. Tikšanās laikā ar skatītājiem Liepājas teātra, kā arī paša festivāla mākslinieciskais vadītājs Valters Sīlis pauda, ka to atlasi noteicis kritērijs parādīt pēc iespējas dažādākus aktiermeistarības veidus. Attiecīgi aplūkošu festivāla dalībniekus pēc šī kritērija.

ATGRIEŠANĀS. KONCEPTUĀLA AKTIERSPĒLE

Ierodoties teātrī pa taisno no vilciena, ar visām mantām devos uz Klaipēdas Drāmas teātra Atgriešanos Nauberta Jasinska režijā. Aktieri jau sagaida ienākošos apmeklētājus. Lai arī uz skatuves esošajās baltajās, sterilajās sienās «atvilktnes» ir ļoti stilizētas, piemēram, galda vai leņķa formās, vide ir nepārprotama – tas ir morgs. Skan dūcoša, biedīga basa frekvence.