Kur sākas studentu teātris?

Raksts tapis, balstoties formālās un neformālās sarunās ar dažādu Eiropas skatuves mākslu augstskolu kolēģiem. Vārdu savienojums «studentu teātris» šajās augstskolās var apzīmēt pavisam atšķirīgus modeļus, kādos tiek organizētas skatuves mākslas programmās studējošo izrādes – no profesionālam repertuāra teātrim pielīdzināmas kārtības līdz projektu tipa modelim, izrādēm nekonsekventi parādoties publiskajā apritē vai tajā nokļūstot tikai studiju noslēguma darbiem. Tāpat starp dažādu augstskolu studentu teātriem, kuri balstās uz izrāžu publisku izrādīšanu, novērojamas būtiskas atšķirības.

Stāstot par Latvijas Kultūras akadēmijas studentu teātri ārzemju skatuves mākslu augstskolu pārstāvjiem, man ir jautāts: jūs tirgojat biļetes? Kā – biļete maksā 18 eiro? Un pērk? Tāpat, iepazīstinot ar sevi, laikus piebilstu, ko nozīmē producer of performances and events^[1], jo ne visās augstskolās pastāv līdzvērtīga darba pozīcija. Šā raksta mērķis ir ar dažādu augstskolu pieredzes starpniecību mēģināt izprast, kādi institucionālie, infrastruktūras, finansiālie un profesionālās vides priekšnoteikumi nepieciešami, lai studentu teātris vispār varētu funkcionēt kā ilgtspējīga un publiska platforma. Vienlaikus šīs pārdomas paplašina diskusiju par LKA studentu teātra spēcīgajām pusēm un attīstības iespējām.

INFRASTRUKTŪRA

Lai gan visās aplūkotajās augstskolās izrādes primāri top kā studiju uzdevumi, būtiskas atšķirības parādās jautājumā par to dzīvi pēc pirmizrādes – dažviet tās tiek iekļautas repertuārā, savukārt citviet parādītas vienu vai divas reizes. Izvēli par labu vienam vai otram gadījumam nenosaka tikai augstskolas filozofija par publisku studentu izrāžu nozīmi, bet arī pavisam praktiski aspekti. Helsinku Mākslas universitātē (Taideyliopisto) Somijā studenti regulāri izrāda interesi veidot vairāk darbu vai izrādīt tos vairāk reižu, nekā to paredz studiju pamatprocess, taču to ierobežo infrastruktūra (uz apmēram 400 ar skatuves mākslu saistītu programmu studentiem ir pieejamas piecas spēles telpas, kuras paralēli tiek izmantotas studiju procesam, kā arī izīrētas). Savukārt Janāčeka Mūzikas un skatuves mākslas akadēmijā (Janáčkova akademie múzických umění) Brno, Čehijā, studentu teātris jau desmitiem gadu darbojas līdzīgi kā profesionāli repertuāra teātri – studenti iesaistās ne tikai mākslinieciskajā darbā, bet arī producēšanā, izrāžu tehniskajā nodrošinājumā un repertuāra organizēšanā, kamēr pedagogi un administratīvais personāls galvenokārt pilda konsultatīvo uzraugu funkciju. Būtisku lomu šāda modeļa uzturēšanā spēlē divas specializētas izrāžu norises vietas (Studio Marta un Divadlo na Orlí), kuras galvenokārt paredzētas studentu izrāžu publiskai izrādīšanai un šī repertuāra uzturēšanai. Pēc līdzīga principa darbojas arī Bratislavas Skatuves mākslas akadēmijas (Vysoká škola múzických umení v Bratislave) studentu teātris laboratorija Divadlo Lab Slovākijā, kura rīcībā ir vairākas atsevišķas teātrim piemērotas telpas, ļaujot uzturēt regulāru studentu izrāžu repertuāru. Infrastruktūras jautājums neizbēgami ietekmē studentu teātra funkcionēšanu, to izjutām arī šā gada martā, sākoties LKA Miera ielas 58a galvenās ēkas renovācijai. Atvadas no abām ietilpīgajām Miera ielas zālēm un aktiera un režijas mākslas studiju procesa atgriešanās Zirgu pastā nozīmē, ka izrāžu spēles telpu pieejamība kļuvusi būtiski ierobežotāka. Šā gada LKA izrāžu skate Jaunie nāk! lielākoties norisinās ārpus LKA telpām, samazinot iespējas šos studentu darbus spēlēt atkārtoti. Telpu īres izmaksas un pieejamība ir izaicinājums izrāžu uzturēšanai ilgtermiņā.

CILVĒKRESURSI

Ne mazāk būtiski ir cilvēkresursi, kuri nodrošina gan izrāžu tapšanu, gan uzturēšanu. Studentu teātra darbību lielā mērā nosaka arī tas, vai un kādā veidā augstskolai šajā procesā iespējams piesaistīt izrāžu veidošanai nepieciešamo radošo grupu – producentus, scenogrāfus, kostīmu māksliniekus, skaņas un gaismas dizainerus, komunikācijas un administratīvos darbiniekus u. c. To lielā mērā nosaka arī augstskolā pieejamo studiju programmu klāsts. Piemēram, tā kā Helsinku Mākslas universitātē vai L. Janāčeka Mūzikas un skatuves mākslas akadēmijā ir pieejamas scenogrāfijas, gaismu un skaņas dizaina studiju programmas, tad lielākoties pie studentu izrādēm šajās jomās arī strādā studenti dažādu studiju darbu uzdevumos. L. Janāčeka Mūzikas un skatuves mākslas akadēmija īpaši izceļas arī ar to, ka studentu teātra producēšanā lielu ieguldījumu sniedz bakalaura studiju programmas Skatuves menedžments un tehnoloģijas studenti, kuri ir ne tikai izrāžu izpildproducenti, bet nepieciešamības gadījumā arī paši raksta projektus un piesaista finansējumu. LKA minēto studiju programmu nav, šīs funkcijas nodrošina profesionāls štata personāls, kā arī no malas piesaistīti speciālisti. Scenogrāfijas un kostīmu dizaina jomā LKA sadarbojas ar Latvijas Mākslas akadēmiju, izrāžu tapšanā iesaistot scenogrāfijas studentus. LKA nav skatuves mākslas producēšanas programmas, tādēļ izpildproducentu pienākumus pilda dažādu specialitāšu studenti, kam patīk teātris un kas atsaucas aicinājumiem pieteikties par brīvprātīgajiem darbiniekiem.

ADMINISTRATĪVĀS STRUKTŪRAS

No studiju programmu klāsta, kuru augstskola spēj piedāvāt, izriet tas, kāda veida administratīvās struktūras nepieciešamas, lai studentu teātris darbotos ilgtspējīgi. Augstskolās, kurās studentiem iespējams apgūt skatuves mākslas producēšanu un tehniskās profesijas, būtiska daļa studentu teātra organizatorisko funkciju tiek veiktas studiju procesā. Citās skatuves mākslu augstskolās lielāka nozīme ir profesionālam štata personālam un atbilstoši izveidotām administratīvajām struktūrvienībām. Tā LKA studentu izrāžu un citu publisku notikumu koordinēšanā būtiska loma ir LKA Producēšanas un mārketinga departamentam, bet Lietuvā – Mūzikas un teātra akadēmijas (Lietuvos muzikos ir teatro akademija) Mākslas centram. Tās ir līdzīgas struktūrvienības, kurās strādā projektu vadītāji, tehniskie koordinatori, komunikācijas speciālisti un producenti, nodrošinot studentu izrādēm nepieciešamo administratīvo un tehnisko atbalstu. Arī Janāčeka Mūzikas un skatuves mākslas akadēmijā un Bratislavas Skatuves mākslas akadēmijā, kur studējošajiem kopumā ir lielāka atbildība par teātra uzturēšanu, nepieciešams profesionāls administratīvais personāls, kas pārrauga šo procesu. Lai arī tas ir salīdzinoši mazāks nekā citās augstskolās.

Līdz ar vēlmi piesaistīt auditoriju un studentiem dot iespēju regulāri sastapties ar skatītāju aktualizējas jautājumi par repertuāra plānošanu, tehnisko koordināciju, biļešu tirdzniecību, darbu licencēšanu u. c. aspektiem. Tā vajadzība pēc studentu teātra administratīvās vadības ir neizbēgama. Hipotētiski – studējošo pilnībā pārvaldīts studentu teātris visos tā aspektos nebūtu ilgtspējīgs un savā ziņā būtu pat neiespējams, ņemot vērā arī iesaistīto personu pastāvīgo mainību (absolventus regulāri nomaina jaunie studenti). Turklāt par virkni juridisko un administratīvo jautājumu studējošie nemaz nav tiesīgi atbildēt (piemēram, par augstskolas finansējuma pārvaldīšanu).

FINANSĒJUMA MODELIS

Lielākoties augstskolās studentu teātris tiek finansēts no institūcijas budžeta. Nepieciešamības gadījumā Janāčeka Mūzikas un skatuves mākslas akadēmija, Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmija, kā arī LKA piesaista papildu finansējumu, piedaloties dažādos kultūras atbalsta fondu projektu konkursos. Atsevišķām augstskolām nelielu finansiālo atspērienu sniedz biļešu ieņēmumi, tomēr, kā atklāja sarunas ar Helsinku Mākslas universitātes un Bratislavas Skatuves mākslas akadēmijas pārstāvjiem, biļešu ieņēmumi ir minimāli. Bratislavā biļešu tirdzniecība uz studentu izrādēm sākta tikai pirms pāris gadiem, nomainot bezmaksas ielūgumu rezervācijas sistēmu. Pārmaiņu mērķis bija motivēt skatītāju būt atbildīgam un atnākt uz izrādēm, bet biļešu cenas Bratislavas gadījumā ir simboliskas un lielākoties nepārsniedz sešus eiro. Helsinkos biļetes pērk tie skatītāji, kuriem nav nekādas saistības ar augstskolu. Arī te pieprasījums nav tik liels, lai biļešu ieņēmumi veidotu būtisku izrāžu budžetu daļu. Turklāt biļetes pie ieejas bieži tirgo paši studenti, par darbu saņemot nelielu atlīdzību. Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijas gadījumā lielākoties biļetes netiek tirgotas vispār, taču piesaistīt auditoriju no ārpuses ir grūti. LKA studentu teātrī biļešu ieņēmumu nozīme ir lielāka – biļetes tiek pārdotas cenās no 6 līdz 25 eiro (atkarībā no izrādē iesaistīto profesionāļu skaita), kas saistīts ar nepieciešamību segt no malas piesaistīto profesionāļu atlīdzības, licenču izmaksas u. tml.

Citādi ir Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijā (Eesti Muusika- ja Teatriakadeemia), kurā pirmajos divos studiju gados (no četriem) bakalaura līmeņa aktiermākslas studenti gandrīz nemaz neparādās publiski. Aktieru sastapšanās ar skatītājiem notiek studiju noslēgumā, diplomdarbiem topot sadarbībā ar profesionāliem repertuāra teātriem, kuri uzņemas arī šo izrāžu producēšanu. Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmija sadarbojas ar aptuveni pieciem profesionālajiem teātriem. Akadēmija galvenokārt finansē tikai izrādēm piesaistīto profesionālo režisoru darbu, kamēr teātri rūpējas par izrāžu tehnisko nodrošinājumu, licencēšanu, mārketingu, biļešu tirdzniecību un citiem ar producēšanu saistītiem jautājumiem, paturot biļešu ieņēmumus. Studējošo integrācija profesionālajā vidē notiek ciešā sadarbībā ar profesionālajiem teātriem. Atsaucoties uz sarunām ar augstskolas pārstāvjiem, modelis, pēc kura augstskola darbojas jau daudzus gadus, ir veiksmīgs un statistika, cik studējošo pēc absolvēšanas iegūst štata darba vietas teātros, – iepriecinoša.

Skatuves mākslu augstskolu atšķirīgā pieredze liecina, ka profesionālam repertuāra teātrim pielīdzināms studentu teātris nav vienīgais modelis, kā augstskola var veicināt studentu integrāciju nozares darba tirgū. Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijas piemērs parāda, ka cieša sadarbība ar profesionālajiem teātriem, iestudējot diplomdarbus, ir pietiekami efektīvs ceļš studentu profesionālajā attīstībā un atsevišķa studentu teātra platforma tam nav nepieciešama. Katrā ziņā studentu teātra modeļa piemērotība jāskata katras konkrētās valsts kontekstā un atbilstoši tās teātra nozares vajadzībām, kā arī jāatceras, ka jebkuram modelim būs savas gaismas un ēnas puses.

LKA studentu teātra pieredze rāda, ka publiska studentu izrāžu platforma spēj kļūt par vērtīgu papildinājumu vietējai skatuves mākslas nozarei. Vienlaikus tā nodrošina studentiem eksperimentālo pārejas posmu no studiju procesa uz profesionālo vidi, regulāri sastopoties ar auditoriju, spēlējot izrādes atkārtoti, saņemot par tām atgriezenisko saiti no kritiķiem un citiem nozares profesionāļiem, kā arī iepazīstot profesionāla teātra darbības sistēmu. Tomēr šāds studentu teātra modelis prasa noteiktus infrastruktūras, darbaspēka un finansiālos resursus, bez kuriem tā darbība nebūtu ilgtspējīga: piemērotas un regulāri pieejamas telpas un tehnisko nodrošinājumu; cilvēkresursus gan radošajās, gan administratīvajās pozīcijās; stabilu studentu teātra vadības personālu; ilgtspējīgu finansējuma modeli. Turklāt, jo biežāka kļūs studentu izrāžu publiska demonstrēšana, līdzinoties profesionālam repertuāra teātrim ar tam raksturīgajiem organizatoriskajiem aspektiem, jo vairāk dažādu resursu būs nepieciešams un lielāks būs skatītājiem neredzamā darba apjoms. Pat simboliska biļešu pārdošana prasa mārketinga aktivitātes, regulāru sadarbību un komunikāciju ar biļešu tirgotāju, biļešu administrēšanu izrāžu norises dienās, finanšu un licenču atskaišu gatavošanu u. c. Praksē publisks studentu teātris īsti nav tikai studiju procesa daļa – tas savā ziņā kļūst par teātri augstskolā. Ar teātrim raksturīgo administratīvo, tehnisko un radošo darbību, kuras koordinēšana prasa nepārtrauktu teātra vadības iesaisti un atbildību.

Paldies par sarunām Matūšam Benžam (Matúš Benža), Otso Huopaniemi (Otso Huopaniemi), Giedrei Kabašinskienei (Giedrė Kabašinskienė), Martam Kolditsam (Mart Koldits) un Petrai Vodičkovai (Petra Vodičková).