Žurnāls «Teātra Vēstnesis» — 2026 I (161) — Virzīt bumbu gaismas virzienā. Uz aizmugurējā vāka – Ievas Kauliņas ilustrācija numura Tēmai
Žurnāls «Teātra Vēstnesis» — 2026 I (161) — Virzīt bumbu gaismas virzienā. Uz aizmugurējā vāka – Ievas Kauliņas ilustrācija numura Tēmai

Iznāk pirmais «Teātra Vēstneša» 2026. gada numurs!

Žurnāls «Teātra Vēstnesis» — 2026 I (161) — Virzīt bumbu gaismas virzienā

Iznācis pirmais žurnāla Teātra Vēstnesis 2026. gada numurs!

Iznāk žurnāla Teātra Vēstnesis 2026. gada pirmais jeb pavasara numurs. Ar negaidītu jaunumu – žurnālam ir nedaudz mainījies formāts un papīrs, kā arī beidzot krāsainas iekšlapas! Uz pirmā krāsainā žurnāla vāka – Valts Skuja Liepājas teātra izrādē Freimanis, bet uz aizmugurējā – Ievas Kauliņas ilustrācija numura Tēmai. 

Numura Tēmā apskatīts jautājums par mākslinieka brīvību un režisora atbildību. Pavasara numura Portrets veltīts Valmieras teātra režisoram Tomam Treinim, savukārt interviju rubrikā lasāma saruna starp māsām un māksliniecēm Ievu Jurjāni un Kristīni Jurjāni un intervija ar Liepājas teātra aktrisi Everitu Pjatu-Gertneri, kā arī režisoriem Ādolfu Šapiro un Viesturu Roziņu.

Žurnāla Procesa sadaļā Ieva Struka recenzē Ādolfa Šapiro izrādi Dons Kihots (JRT), mākslas zinātniece un kuratore Auguste Petre pievērsusies materialitātei izrādēs Mēdeja (Valmieras teātris) un Sapņu novele (Dailes teātris). Juta Ance Ķirķis raksta par Matīsa Kažas izrādi Apbrīnas ieleja (JRT), bet Edīte Tišheizere – par Mārtiņa Kalitas muzikālo izrādi Freimanis (Liepājas teātris). Par Paulas Pļavnieces izrādi Oskars un lietas (Latvijas Leļļu teātris) spriež Elizabete Šiklova, bet Elmāra Seņkova izrādi Bolderāja (M. Čehova Rīgas Krievu teātris) recenzē Kitija Balcare. Savukārt par lielo personību postu domā Didzis Ruicēns, aprakstot izrādi Milzis (Dailes teātris) un Jēzus stafs (Latvijas Kultūras akadēmija). 

Līvijas Pilderes kūrētā numura Tēma šoreiz apskata jautājumu par mākslinieka brīvību un atbildību. «Pētot tēmu par mākslinieka brīvību un atbildību, centrā vispirms izvirzās jautājums par radošas personības lomu vispār. (..) Tikai renesansē mākslinieks kļūst par radošu personību, individualitāti un pašizpausme ir vērtība pati par sevi. Kas notiek 21. gadsimtā un kādu vietu tajā ieņem mākslinieks ar savām radošajām ambīcijām, atbildību pret savu talantu un prasībām, ko izvirza institūcijas, sabiedrība? Tāds ir jautājums. Pārāk plašs Tēmai žurnāla numura robežās, tomēr atbildes rodas, ja tiek jautāts. Un jāsāk ar kontekstu,» Tēmas ievadā raksta Līvija Pildere. Turpinājumā viņa iztaujā filosofi Maiju Kūli. Apaļā galda diskusiju ar dažādu paaudžu režisoriem Valdi Lūriņu, Viesturu Kairišu, LAURU un Henriju Arāju vada Henrieta Verhoustinska (izvērstu diskusijas versiju var lasīt brīvpieejā teatravestnesis.lv). 16 Latvijas režisori atbild uz trim redakcijas jautājumiem par brīvību un atbildību. Bet Tēmu noslēdz divas esejas – par Liepājas brīvību raksta Liepājas teātra literārā padomniece Zanda Borga, bet par šodienas procesiem mākslā reflektē mūziķis, komponists un Latvijas Nacionālā teātra Muzikālās nodaļas vadītājs Aleksandrs Tomass Matjussons.

Sadaļā Intervijas Ieva Jurjāne sarunājas ar māsu mākslinieci Kristīni Jurjāni. Edīte Tišheizere iztaujā režisoru Ādolfu Šapiro. Ingrīda Vilkārse intervē Everitu Pjatu-Gertneri. Sarunā ar Ati Rozentālu atklājas režisors Viesturs Roziņš

Portreta sadaļā pievēršamies Toma Treiņa radošajam gājumam. Treiņa portretskici radījusi Evita Sniedze. Par režisora funkcijām un darbu sarunājas scenogrāfs Kristaps Kramiņš un Toms Treinis. Pievienots koncentrēts režisora līdzšinējās mākslinieciskās darbības CV ar būtiskākajām izrādēm Teātra Vēstneša redakcijas ieskatā. Un noslēgumā režisors dalījies ar saviem pierakstiem no izrādes Kur pazuda valsts tapšanas procesa. 

Rubrikā Jaunie teātrī scenogrāfe Signija Joce sarunājas ar scenogrāfi Mariju Ulmani, bet Rute Priedulāja raksta par Latvijas Nacionālā teātra aktieri Matīsu Kučinski. 

Rubrikā Baltijas pieredze Auste Žogaite raksta par Jakuba Skživaneka izrādi Lietuviešu veļu vakars Kauņas Nacionālajā drāmas teātrī (no lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere), raksts publicēts sadarbībā ar 7 meno dienos, pirmpublicējums 26.12.2025.

Žurnālu papildina divas jaunas rubrikas – Dramaturgu stūris un Rūgumpoda komentārs. Dramaturgu stūris paredzēts apaļā galda diskusijām un ne tikai par aktualitātēm dramaturģijā. Šoreiz tikai vietnē teatravestnesis.lv lasāma Lindas Rudenes moderēta saruna ar Justīni Kļavu, Rasu Bugavičuti-Pēci, Anci Muižnieci, Elzu Martu Ružu un Loretu Kalniņu. Savukārt Rūgumpoda komentāra sadaļā tiks publicētas necenzētas pārdomas par Latvijas teātru aktualitātēm ārpus skatuves. Šoreiz pārdomās dalās Maija Pavlova.

Atgādinām – ikvienam ir iespēja abonēt žurnālu Latvijas Pastā (abonēšanas indekss: 2312) vai tā digitālo versiju teatravestnesis.lv.

Izdevums tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

  

Žurnāli