Vilcēns ar dzirkstelīti
Nacionālā teātra aktiera Matīsa Kučinska portrets
Vilcēni ir rotaļīgi un ziņkārīgi. Viņi ir izteikti bara dzīvnieki, kas nevar cits bez cita. Un bari mēdz būt lieli – līdz 20 vilkiem. Vilcēni pieskata un audzina cits citu un, mācoties pasaules kārtību, arī izaicina savstarpējās robežas. «Vilki neraud, vilki kauc ikreiz, kad vadonis kaujā sauc!»[1]
Lai arī kā vilcēns jaunais aktieris Matīss Kučinskis kauc vien Indras Rogas izrādē Indulis un Ārija Latvijas Nacionālajā teātrī, šis tēls šķiet atbilstošs Matīsa skatuviskajai dabai. Viņā dzirksteļo degsme, rotaļīgums, azarts un antagonisms, un, Latvijas Kultūras akadēmiju absolvējis 2025. gadā, viņš jau ir parādījis sevi atšķirīgās lomās.
PA LĪKUMOTĀM TAKĀM
Ceļš no Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas uz Latvijas Kultūras akadēmiju Matīsu veda pa līkločiem. Mīlestību pret teātri viņš ieguvis, sava žetonvakara izrādē Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijā spēlēdams Liliomu. Viņa skolotājs bija aktieris un režisors Krišjānis Salmiņš, kurš tagad par viņu saka: «Matīsam bija aktierim ļoti vērtīga īpašība – lai arī no teātra un par teātri maz ko saprata, ar visu galvu metās darbā, mēģināja saprast, kā tas notiek, kur «suns aprakts», bet bez teicamnieka pārcentības. Atvērtu sirdi un gaišu skatu uz pasauli.»