Dž. Dž. Džilindžers. Curriculum Vitae

Režisora radošais gājums

Mācījies Jēkabpils 3. vidusskolā, Rīgas Tehniskajā univer­sitātē (1984–1987), Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra re­žisoru un aktieru apvienotajā kursā (1993–1996). Studiju laikā kopā ar kursabiedriem Viesturu Kairišu un Gati Šmitu dibina apvienību Nepanesamā teātra artelis. Iestudējis iz­rādes gandrīz visos Latvijas teātros. Dailes teātra galvenais režisors (2010–2012), mākslinieciskais vadītājs (2012–2019).

Nozīmīgākās izrādes

Dailes teātrī

Vasīlija Sigareva Kareņins (2019), Franka Vēdekinda Lulū (2018), Nika Keiva Bannija Manro nāve (2017), Kārļa Lāča, Jāņa Elsberga, Evitas Mamajas, Dž. Dž. Džilindžera Žanna d’Arka (2016), Dž. Dž. Džilindžera (pēc Franca Kafkas darbu motīviem) Amerika jeb Bez vēsts pazudušais (2015), Maksi­ma Gorkija Saules bērni (2015), Ērika Emanuela Šmita Mi­lēdija (2014), Nila Labuta Šeipings (2013), Kārļa Lāča, Jāņa Elsberga, Evitas Mamajas Oņegins (2013), Dž. Dž. Džilin­džera, Dārtas Danevičas, Daiņa Grūbes Neprātīgā Zelda (2012), Viljama Šekspīra Romeo un Džuljeta (2012), Noras Ikstenas Amour fou (2010), Frīdriha Šillera Marija Stjuarte (2010), Dorotas Maslovskas Divi nabadzīgi rumāņi (2009), pēc Gabriela Vitkopa motīviem Nekrofils (2008), Andra Vil­cāna, Ilmāra Šlāpina Drakula. Svešās asinis (2007), Vladi­mira Nabokova Lolita (2007), pēc Denī Robēra motīviem Intim (2007), Albēra Kamī Kaligula (2005), Emīla Dārziņa, Raimonda Paula, Jāņa Jurkāna Melanholiskais valsis (2005), pēc Nikolaja Jakimčuka darba motīviem Trīs drau­gi – Hemingvejs, Selindžers, Bekets (2003), pēc Ernesta He­mingveja romāna Ēdenes dārzs (2001), Jaroslava Hašeka Šveika jaunās dēkas (2000), Johana Volfganga Gētes, An­dra Vilcāna Fausts. Deus ex machina (1999), Augusta Strindberga Spēle ar uguni (1998), Jaroslava Hašeka Šveiks (kopā ar Kārli Auškāpu, 1998), Dž. Dž. Džilindžera Trīs māsas. Ne Čehovs (1997).

Liepājas teātrī

Mārtina Makdonas Līnenas skaistumkaraliene (2022), Ales­andro Bariko Jaunā līgava (2021), Justīnes Kļavas Polian­na (pēc Eleonoras H. Porteres romāna motīviem, 2019), Rasas Bugavičutes-Pēces Sniegbaltīte un septiņi rūķīši (2015), Hristo Boičeva (pēc Frānsisa Skota Ficdžeralda ro­māna motīviem) Lielais Getsbijs (2014), Bertolta Brehta Sasodītais sarkanais mēness (Bungas naktī) (2013), Kārļa Lāča, Jāņa Elsberga, Evitas Mamajas (pēc Raiņa lugas un latviešu tautasdziesmu motīviem) Pūt, vējiņi! (2011), Karla Šēnhera Ragana (2011), Germana Grekova Hanana (2010), Aleksandra Vampilova Pīļu medības (2009), Denija Kinga Killlera dienasgrāmata (2007), Terensa Retigana Dāma bez kamēlijām (2006).

Valmieras teātrī

Treisija Letsa Osedžas zeme (2021), Roberto Kavozi Aprēķi­na laulības (2013).

Nacionālajā teātrī

Vladimira Nabakova Smiekli tumsā (2009), Deivida Hēra Jūdas skūpsts (2008).

Jaunajā Rīgas teātrī

Aleksandra Stinga Dārznieks Kamals (2006), Vladimira Na­bokova Aicinājums uz nāvessodu (2001), Izaka Baševisa Zingera Muzikants un prostitūta (1997).

Daugavpils teātrī

Nīla Labuta XXL (2020), Olgas Tuhaņinas Hantele killeram (2018), Sergeja Rubes Iemīlējās muļķis muļķītē (2016).

Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī

Germana Grekova Maizingers (2011).

Goda teātrī

Rasas Bugavičutes-Pēces Bļitka (2016).

Nepanesamā teātra artelī

Mollojs jeb Dzīve bez istabenes (17 inspirācijas no Semju­ela Beketa Mollojs jeb Dzīve bez istabenes), Concerto grosso No.1. (1996)

Apbalvojumi un nominācijas

2013 Eduarda Smiļģa balva

Spēlmaņu nakts balvas

2019 Gada izrāde bērniem par iestudējumu Polianna; 2012 Gada muzikālā izrāde par iestudējumu Pūt, vējiņi!; 2006 Gada dramatiskā teātra izrāde un Gada režisors par iestu­dējumu Kaligula

Spēlmaņu nakts nominācijas

2017 Gada lielās formas izrāde par iestudējumu Bannija Manro nāve un Gada režisors par izrādēm Bannija Manro nāve, 8 mīlošas sievietes un Bļitka; 2016 Gada izrāde bēr­niem vai pusaudžiem par iestudējumu Sniegbaltīte un sep­tiņi rūķīši; 2014 Gada lielās formas izrāde par iestudējumu Sasodītais sarkanais mēness; 2013 Gada dramatiskā izrā­de par iestudējumu Oņegins; 2011 Gada dramatiskā teātra izrāde un Gada režisors par iestudējumu Ragana; 2010 Ga­da dramatiskā teātra izrāde un Gada režisors par iestudē­jumu Hanana; 2008 Gada režisors par iestudējumu Jūdas skūpsts; 2007 Gada dramatiskā teātra izrāde par iestudē­jumu Lolita un Gada režisors par izrādēm Lolita un Intim; 2005 Labākā dramatiskā teātra izrāde par iestudējumu Penelope un Diks; 2002 Labākais latviešu literatūras iestu­dējums un Labākais režisors par izrādi Labā tīrības sajūta; 2000 Labākā dramatiskā izrāde par iestudējumu Fernando Krapa vēstule Jūlijai; 1999 Labākā muzikālā izrāde drama­tiskajā teātrī par iestudējumiem Šveiks un Fausts. Deus ex machina.

Žurnāli