Dž. Dž. Džilindžers. Curriculum Vitae
Režisora radošais gājums
Mācījies Jēkabpils 3. vidusskolā, Rīgas Tehniskajā universitātē (1984–1987), Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra režisoru un aktieru apvienotajā kursā (1993–1996). Studiju laikā kopā ar kursabiedriem Viesturu Kairišu un Gati Šmitu dibina apvienību Nepanesamā teātra artelis. Iestudējis izrādes gandrīz visos Latvijas teātros. Dailes teātra galvenais režisors (2010–2012), mākslinieciskais vadītājs (2012–2019).
Nozīmīgākās izrādes
Dailes teātrī
Vasīlija Sigareva Kareņins (2019), Franka Vēdekinda Lulū (2018), Nika Keiva Bannija Manro nāve (2017), Kārļa Lāča, Jāņa Elsberga, Evitas Mamajas, Dž. Dž. Džilindžera Žanna d’Arka (2016), Dž. Dž. Džilindžera (pēc Franca Kafkas darbu motīviem) Amerika jeb Bez vēsts pazudušais (2015), Maksima Gorkija Saules bērni (2015), Ērika Emanuela Šmita Milēdija (2014), Nila Labuta Šeipings (2013), Kārļa Lāča, Jāņa Elsberga, Evitas Mamajas Oņegins (2013), Dž. Dž. Džilindžera, Dārtas Danevičas, Daiņa Grūbes Neprātīgā Zelda (2012), Viljama Šekspīra Romeo un Džuljeta (2012), Noras Ikstenas Amour fou (2010), Frīdriha Šillera Marija Stjuarte (2010), Dorotas Maslovskas Divi nabadzīgi rumāņi (2009), pēc Gabriela Vitkopa motīviem Nekrofils (2008), Andra Vilcāna, Ilmāra Šlāpina Drakula. Svešās asinis (2007), Vladimira Nabokova Lolita (2007), pēc Denī Robēra motīviem Intim (2007), Albēra Kamī Kaligula (2005), Emīla Dārziņa, Raimonda Paula, Jāņa Jurkāna Melanholiskais valsis (2005), pēc Nikolaja Jakimčuka darba motīviem Trīs draugi – Hemingvejs, Selindžers, Bekets (2003), pēc Ernesta Hemingveja romāna Ēdenes dārzs (2001), Jaroslava Hašeka Šveika jaunās dēkas (2000), Johana Volfganga Gētes, Andra Vilcāna Fausts. Deus ex machina (1999), Augusta Strindberga Spēle ar uguni (1998), Jaroslava Hašeka Šveiks (kopā ar Kārli Auškāpu, 1998), Dž. Dž. Džilindžera Trīs māsas. Ne Čehovs (1997).
Liepājas teātrī
Mārtina Makdonas Līnenas skaistumkaraliene (2022), Alesandro Bariko Jaunā līgava (2021), Justīnes Kļavas Polianna (pēc Eleonoras H. Porteres romāna motīviem, 2019), Rasas Bugavičutes-Pēces Sniegbaltīte un septiņi rūķīši (2015), Hristo Boičeva (pēc Frānsisa Skota Ficdžeralda romāna motīviem) Lielais Getsbijs (2014), Bertolta Brehta Sasodītais sarkanais mēness (Bungas naktī) (2013), Kārļa Lāča, Jāņa Elsberga, Evitas Mamajas (pēc Raiņa lugas un latviešu tautasdziesmu motīviem) Pūt, vējiņi! (2011), Karla Šēnhera Ragana (2011), Germana Grekova Hanana (2010), Aleksandra Vampilova Pīļu medības (2009), Denija Kinga Killlera dienasgrāmata (2007), Terensa Retigana Dāma bez kamēlijām (2006).
Valmieras teātrī
Treisija Letsa Osedžas zeme (2021), Roberto Kavozi Aprēķina laulības (2013).
Nacionālajā teātrī
Vladimira Nabakova Smiekli tumsā (2009), Deivida Hēra Jūdas skūpsts (2008).
Jaunajā Rīgas teātrī
Aleksandra Stinga Dārznieks Kamals (2006), Vladimira Nabokova Aicinājums uz nāvessodu (2001), Izaka Baševisa Zingera Muzikants un prostitūta (1997).
Daugavpils teātrī
Nīla Labuta XXL (2020), Olgas Tuhaņinas Hantele killeram (2018), Sergeja Rubes Iemīlējās muļķis muļķītē (2016).
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī
Germana Grekova Maizingers (2011).
Goda teātrī
Rasas Bugavičutes-Pēces Bļitka (2016).
Nepanesamā teātra artelī
Mollojs jeb Dzīve bez istabenes (17 inspirācijas no Semjuela Beketa Mollojs jeb Dzīve bez istabenes), Concerto grosso No.1. (1996)
Apbalvojumi un nominācijas
2013 Eduarda Smiļģa balva
Spēlmaņu nakts balvas
2019 Gada izrāde bērniem par iestudējumu Polianna; 2012 Gada muzikālā izrāde par iestudējumu Pūt, vējiņi!; 2006 Gada dramatiskā teātra izrāde un Gada režisors par iestudējumu Kaligula
Spēlmaņu nakts nominācijas
2017 Gada lielās formas izrāde par iestudējumu Bannija Manro nāve un Gada režisors par izrādēm Bannija Manro nāve, 8 mīlošas sievietes un Bļitka; 2016 Gada izrāde bērniem vai pusaudžiem par iestudējumu Sniegbaltīte un septiņi rūķīši; 2014 Gada lielās formas izrāde par iestudējumu Sasodītais sarkanais mēness; 2013 Gada dramatiskā izrāde par iestudējumu Oņegins; 2011 Gada dramatiskā teātra izrāde un Gada režisors par iestudējumu Ragana; 2010 Gada dramatiskā teātra izrāde un Gada režisors par iestudējumu Hanana; 2008 Gada režisors par iestudējumu Jūdas skūpsts; 2007 Gada dramatiskā teātra izrāde par iestudējumu Lolita un Gada režisors par izrādēm Lolita un Intim; 2005 Labākā dramatiskā teātra izrāde par iestudējumu Penelope un Diks; 2002 Labākais latviešu literatūras iestudējums un Labākais režisors par izrādi Labā tīrības sajūta; 2000 Labākā dramatiskā izrāde par iestudējumu Fernando Krapa vēstule Jūlijai; 1999 Labākā muzikālā izrāde dramatiskajā teātrī par iestudējumiem Šveiks un Fausts. Deus ex machina.