Laivā un debesīs
Redaktores sleja
Mūsu nacionālajā lepnumā, Ginta Zilbaloža filmā Straume mans varonis ir Putns. Viņš redz vistālāk. Viņš spēj nostāties pret cilti, kad to ir pārņēmusi bara nežēlība. Bet pats galvenais – Putns neaizmirst, ka viņa īstās mājas un dzimtene ir debesis, brīvība – lidošana. Varbūt pat tikai sapnī, jo spārnus salauza barvedis un vēl kāds, kas bija ar mieru paklausīt. Varbūt sadzijušajiem spārniem pietiek spēka tikvien kā ietriekties izplatījumā, taču Putns izvēlas savu vienīgo brīvību vertikālē, nevis glābiņu kopā ar citiem laivas horizontālē. Un vēl – viņš parāda Kaķim, ko nozīmē lidot. Man liekas, Kaķis neaizmirsīs Vali un Putnu.
Kad Volodimirs Zelenskis piecēlās un izgāja no Ovālā kabineta, atcerējos, kā aizlido Putns.
Kad Straumes komandu sagaidīja pie Brīvības pieminekļa, skatījos, cik ļoti Gintam Zilbalodim gribējās būt savās debesīs – domāt uz priekšu, strādāt pie nākamās filmas ieceres. Putns Zilbalodis palika, kur pienācās būt, jo laikam saprata, cik daudz viņa un pārējās komandas klātbūtne nozīmē tiem, kuri atnākuši. Pieveiktā neiespējamā misija ļāva noticēt, ka neesam tikai drupata, ko pieslaucīt klāt lielākai čupai. Ka neesam sīknauda, ko neskaitot ieber kabatā, kamēr tirgojas par triljoniem un pat lielāko – un garīgi stiprāko – valsti Eiropā neuzskata par pietiekami vērtīgu, lai ņemtu vērā.
Putns izvēlas savu vienīgo brīvību vertikālē, nevis glābiņu kopā ar citiem laivas horizontālē
Prātam neaptveramais cinisms, ar kādu divi (vai trīs, ja pieskaita Ķīnas vadītāju) savu laiku pārdzīvojuši izrakteņi – Tramps un Putins – plēš gabalos pasauli, vienojas infernālā un iracionālā spēka apziņā pret visiem, sākot ar Ukrainu un beidzot ar savu valsti un cilvēkiem, ir satricinājis vērtību sistēmu.
Taču ne sagāzis. To nostiprināt spēj, man liekas, tieši tādi Putni kā Zilbalodis. Jo vārdus, ko no skatuves pasaka sakautrējies puisis, turēdams rokās zeltīto vīriņu, vārdā Oskars, cilvēki izdzird un saprot labāk par vissaprātīgāko politiķu runām. Mēs visi esam vienā laivā. Mums jāatrod veids, kā pārvarēt atšķirības un strādāt kopā. Neaizmirstot par debesīm.
Edīte Tišheizere,
Galvenās redaktores pienākumu izpildītāja