Neiecietība pret cilvēkiem
Kā dzīvo Igaunijas teātris?
Atbildi uz to sniedz divi teātra festivāla Draama laikā prezentētie krājumi.
Igaunijā no 1962. gada ir tikusi izdota teātra gadagrāmata, kam dots nosaukums Teātra piezīmes (1962–1981) un Teātra dzīve (1982–1985, no 1995). Papildus rakstiem par teātra tēmu šī grāmata atspoguļo arī teātru dzīvi ciparos, proti, izdevuma beigās ir gada statistika. Pārskats par savu teātru darbību jāiesniedz visiem teātriem/trupām (kopā 28), kas saņem valsts dotāciju (2015. gadā – 45,4 miljonus eiro), bet papildus vairākas trupas to dara arī brīvprātīgi (vēl 21 teātra grupa). 2015. gadā notikušas 216 pirmizrādes un kopumā nospēlēti 550 iestudējumi, uz kuriem pārdoti 1,15 miljoni biļešu. Kaut arī teātra trupu skaits Igaunijā 21. gadsimtā bija lēcienveidīgi palielinājies, teātra apmeklētāju skaits joprojām svārstās viena miljona robežās. 20. gadsimta 80. gadu beigu līmeni – 1,7 miljoni apmeklētāju – vairs nav izdevies sasniegt.
2016. gada pavasarī tika veikta Igaunijas iedzīvotāju aptauja Teātra pozīcija un loma sabiedrībā. Rezultāti bija paredzami – 86 procentiem igauņu teātris ir viena no būtiskākajām kultūras sastāvdaļām, vidējais skatītājs ir jaunākās vai vidējās paaudzes sieviete ar augstāko izglītību un vidusmēra ienākumiem, teātra apmeklētāji ir aktīvi arī citās kultūras jomās, lielākā publikas daļa Igaunijas teātrī meklē pirmām kārtām izklaidi (jaunākie vairāk nekā vecākie) un ir ar redzēto visumā ļoti apmierināti.
No otras puses, šajā pētījumā uzrādījās fakti, kas savā ziņā arī pārsteidza. Piemēram, 57 procenti respondentu izteicās, ka apmeklējuši teātra izrādes vismaz vienu reizi pēdējā gada laikā, kas pārspēj visus iepriekšējos rezultātus. Teātra apmeklējumu aktivitātes pieaugumu var izskaidrot ar urbanizāciju, ekonomiskās situācijas stabilizēšanos un labklājības vairošanos, kā arī ar teātru/trupu/iestudējumu skaita pieaugumu.