«Pasaulē nav skaita rozēm»
Leons Baksts Latvijas kultūrā
Šovasar Mākslas muzejā Rīgas birža skatāmā izstāde Leons Baksts un viņa laiks raisīja pārdomas par Sergeja Djagiļeva organizētajām Ballets Russes izrādēm Parīzē pirms Pirmā pasaules kara un viņa Montekarlo bāzētās antreprīzes ietekmi Latvijas kultūrā.
ZILAIS PUTNS
Leons Baksts (dzimis Rozenbergs, 1866- 1926) bija jau miris, kad viņa rosinātās izsmalcinātās vizuālās idejas, Eiropai atkopjoties pēc kara, atdzima ar jaunu spēku. Baksts piederēja miriskustņiku[1] lokam, arī šaurajam Hāfeza[2] draugu pulciņam, kas brīvdomībā vienoja literātus, tai skaitā arī Mihailu Kuzminu. Persiešu valodā nav dzimtes nošķīruma, un šī īpatnība dzejai piešķir interpretācijas plašumu. Simbolisti to uztvēra kā spēcīgu magnētu.
1907. gadā Baksts kopā ar gleznotāju Valentīnu Serovu devās uz Grieķiju un savu iespaidu koncentrātu uzgleznoja darbā Terror Antiquus (1908, Krievu muzejs Pēterburgā). Gleznā redzams zibens spēriens pār Ellādu un priekšplānā rāms, akmens smaidā sastindzis hermafrodīts, kas kreisās rokas pirkstu galos tur zilu putnu. No ķeizariskās Mākslas akadēmijas etniski pazemota ebreja, kas portretē domubiedrus, zīmē ilustrācijas un ir iesācis darboties scenogrāfijā, Baksts strauji pacēlās mākslas Olimpā, pateicoties Djagiļevam. Ģeniālais mākslas uzņēmējs, pirms sāka patstāvīgu darbību, veica imperatoru teātru īpašos uzdevumus. Viņš pārrāva krievu kultūras pašizolāciju, veidojot internacionālas komandas. No tēlotājas mākslas Djagiļevs viegli pārslīdēja uz operu un tad uz baletu. Baletu neapgrūtināja valodas barjera, tam bija sava saziņa, ķermeniska un krāsaina. No 1909. gada viņa antreprīzē iesaistījās arī Leons Baksts.