Neesam vidējie skatītāji

Es nāku no vientuļas planētas – tās vārds ir kritika. Mēs esam vieni, kad klusi un saudzīgi nesam sevī tikko redzētas izrādes pieredzi, steidzoties nokļūt darba vietā pie datora. Vieni mēs skatāmies datora ekrānā, vērojam mirgojošo kursoru, gaidot nākamā burta, vārda, teikuma atnākšanu. Vienatnē mums jāsaprot, vai uzrakstītie vārdi atbilst mūsu sajūtām, zināšanām, izpratnei, gaumei, visam, ko vēlamies aprakstīt un paust.

Mēs esam daļa no publikas, tomēr neesam vidējais skatītājs. Mēs noskatāmies nedabiski lielu skaitu izrāžu, rakstām par daudzām no tām, analizējam un apspriežam tās paneļdiskusijās un apaļā galda sarunās, vienmēr it kā aizstāvot savas individuālās izjūtas un pieredzi. Dažās valstīs mēs aplaudējam līdz ar pārējo publiku, dažās – nē. Daži no mums veic piezīmes, citi – nē. Mēs saplūstam ar savas zemes kultūru, tomēr dažbrīd esam vieni no pirmajiem, kas to apšauba.

Mēs vērojam un rakstām par dramatisko teātri, operu, klasisko baletu un moderno deju, izrādēm bērniem un jauniešiem, jaunām cirka izrādēm un performancēm, kurās skatuves māksla apvienota ar vizuālo un audiālo priekšnesumu, dažbrīd eksperimentālu interdisciplinaritāti.

Kritikai kā dziļi individuālai mākslai nepieciešamas krustceles un satikšanās vietas. Starptautiskā teātra kritiķu asociācija (International Association of Theatre Critics) ir šāda vieta – šeit mēs varam dalīties pieredzē un uzskatos par skatuves mākslu un veidiem, kā par to rakstīt.

Margareta Sērensena (Zviedrija) – AICT/IATC prezidente