In memoriam. Anda Burtniece (1931–2023)

Atvadīšanās no Andas Burtnieces otrdien, 31. oktobrī, plkst. 13.00 1. Meža kapu kapličā.

Anda bija dziļi ticīgs cilvēks – to nevar nepieminēt, rakstot par viņu. Jo tas bija personības stingrais pamats, paļaušanās, no kuras izauga bezbailība pret tiem, kas šķitās stiprāki, un vajadzība aizstāvēt tos, kuri ielaisti sirdī kā sargājama vērtība. Maza meitene būdama, Anda veda vēl mazāko māsiņu un brālīti cauri mežam pie mammas, kas pat Sibīrijā vēl bija apcietināta par kādu nodarījumu. Kā Kultūras ministrijas ierēdne viņa zobiem un nagiem, arī par savas karjeras cenu, aizstāvēja latviešu moderno, laika garam atsaucīgo režiju – Pēteri Pētersonu, Oļģertu Kroderu, Māru Ķimeli. Vadīdama Teātra nodaļu laikrakstā Literatūra un Māksla, Anda bija drošība un pamudinājums nu jau aizejošajai, bet tobrīd ienākošajai kritikas paaudzei. Sagaidījusi atgriežamies ilgoto brīvo Latviju, viņa garus gadus nodrošināja Teātra Vēstneša darbību, velkot to cauri ekonomiskajai, bet vēlāk – kultūras izpratnes trūcībai, un apstājās tikai tad, kad galīgi izsīka spēki. Andas Burtnieces nopelns ir tas, ka Teātra Vēstnesis joprojām pastāv un turpina viņas principus – nebaidīties no šķietami stiprākiem un aizstāvēt savas vērtības.

Teātra Vēstneša redakcijas un redkolēģijas vārdā izsakām visdziļāko līdzjūtību Andas Burtnieces tuviniekiem, draugiem un kolēģiem.