Minēšanas darbs

Lai gan ar Inesi esam pazīstami no pusaudžu vecuma, izrāde Mammu! bija mūsu pirmā sadarbība. Līdz šim es kā skatītājs esmu ļoti augstu vērtējis viņas darbu teātrī, viņas spēju būt vienlīdz stiprai gan groteski teatrālās lomās, gan ļoti smalkā reālistiskā darbā, kas ir nebūt ne bieži sastopama prasme. Lai gan ir bijušas vairākas reizes, kad gandrīz jau strādājām kopā pie kādas izrādes, vienmēr gadījās kādi šķēršļi, kas neļāva tam notikt. Bet, kad radās ideja par izrādi Mammu!, kur galvenā varone visu izrādes laiku ir uz skatuves, ne brīdi neatstāj gultu un kustību diapazons ir galvas pagriešana un minimālas kustības ar vienu roku, šķita, ka tas varētu būt gana interesants izaicinājums Inesei, un nolēmu izmēģināt laimi, jo varbūt šoreiz mums izdosies satikties kopīgā darbā. Izdevās. Godīgums, gana skarba humora izjūta, prasīgums pret sevi aktierdarbā un neizsīkstoša interese par savu profesiju ir pirmās īpašības, ar kurām man asociējas Inese mūsu sadarbībā. Un vēl atmiņā paliks sarunas, kuras raisījās šajos mēģinājumos.

Valters Sīlis. Man liekas, šis būs tā kā turpinājums mūsu sarunām, kas mums bija izrādes Mammu! mēģinājumos. Mēs bijām satikušies…

Inese Pudža. Septiņpadsmit gadu vecumā vai sešpadsmit…

Valters. … kad mācījāmies pie Jura Rijnieka kinoaktieru studijā. Jā, sešpadsmit gadu vecumā.

Inese. Tā bija 10. klase.

Valters. Jā, un pēc tam tikai tādā «čau, čau» līmenī, tāpēc, iespējams, šis būs padziļināts turpinājums tām sarunām, kuras mums bija tad, kad negribējās mēģināt.

Inese. Kad man negribējās līst tajā gultā.

(Abi smejas.)

Valters. Labs sākums mūsu sarunai varētu būt tas, ka vienā no mēģinājumiem tu pateici, ka vienmēr esi gribējusi būt aktrise.

Inese. Jā!

Valters. Kad tu to saprati?

Inese. Bērnudārzā.