Skaidrojošā vārdnīca teātra kritiķiem

KAPĒC ES TO RAKSTU?

Es bieži sevi mokoši analizēju. Tas gandrīz vienmēr noved pie izniekota laika un depresīvas sajūtas. Pirms kāda laika nolēmu šo nodarbi ierobežot un pirmo no savu paradumu saraksta izsvītroju teātra un citu mākslu kritiku lasīšanu, ja tās attiecas uz maniem darbiem. Kļuva vieglāk.

Laikam ejot, kļuvu pielaidīgāka saviem pašsaglabāšanās nosacījumiem, tāpēc, kad draugi un kolēģi reizēm apsprieda kādu kritikas rakstu, sāku ieklausīties. Iespējams, tādēļ, ka kādu laiku biju distancējusies, ausīs grieza dažādi interesanti teikumi, kuri liecināja, ka rakstītājiem nav īsti skaidrs, kas, ko un kā vadībā dara vai izgatavo izrādes vajadzībām.

Balstoties savā darba pieredzē, piedāvāju nelielu komentāru par trīs pēdējā laikā lasītiem mītiem, kuri saistīti ar teātra darbu struktūrā, kas attiecas uz scenogrāfiju, kostīmu mākslu un izrādes radīšanu.

Lai būtu vienkāršāk visu uztvert, izmantošu klasisko «patiesība un maldi» salīdzināšanas formu, kas papildināta ar ilustrācijām.

S – SCENOGRĀFS

Tas, kurš rada izrādes notikuma telpu, nepieciešamās detaļas un rekvizītus. Scenogrāfs savu ieceri vispirms vizualizē maketā vai attēlos. Režisors, strādājot komandā ar scenogrāfu, visbiežāk pilnībā paļaujas uz savu domubiedru profesionalitāti, ļaujot detaļas, kas saistītas ar vizualitāti, scenogrāfam risināt pēc saviem ieskatiem.