Cerībā dzēst neredzamās robežas

Satikties, dalīties, būt, apsēsties, sapņot, pētīt, klausīties, izzināt, radīt, sadarboties, veidot nākotnes plānus, būt procesā, ļauties nezināmajam un to iepazīt, pieredzēt… Šie ir tikai daži no darbības vārdiem, kurus es izmantoju, lai aprakstītu platformu Baltic Current, tās kopējo procesu un manu pieredzi.

Līdzīgi man domā tieši tie mākslinieki, kas ir vienā vecumā ar mani, bet nav būtiski, vai viņi ir aktieri, skatuves mākslinieki, dejotāji

Šie darbības vārdi darbojas abpusēji – runāt par dalīšanos ar šo pieredzi un platformā iegūtajām zināšanām gan ar citiem, gan pašai ar sevi. Es domāju, ka šīs platformas spēks bija un ir īpaši radīta telpa, kas kļuva pieejama teātra veidotājiem viņu profesionālajā rutīnā. Telpa, kas iedrošina mainīt skatu punktu no rezultāta uz procesu, telpa, kas sniedza iespēju spēlei un, domājot par mākslas darba radīšanas procesu, palīdzēja saprast, ka mākslinieks nav viens. Šī telpa ļāva ieskatīties sevī, pabūt ar savām bailēm, nedrošības sajūtu un šaubām, kad reflektē par savu karjeru un māksliniecisko praksi. Šī telpa, kas patiesībā deva mums atļauju izkāpt no sava burbuļa un ļauties visām profesionālajām un mākslinieciskajām šaubām kā pozitīvai un nepieciešamai darba procesa daļai.

Man šī programma nozīmēja mācīšanos ļauties un izbaudīt darba radīšanas procesa skaisto un neērto dabu. Caur sadarbību un radošo procesu kopā ar citiem teātra māksliniekiem man bija iespēja palūkoties pašai uz sevi kā uz radītāju. Kā teātra režisore es mēdzu paust savas domas, idejas, māksliniecisko vīziju u. c. sadarbībā ar citiem teātra veidotājiem un elementiem – vai tie būtu aktieri, teksts, vizuālais noformējums, kustība vai viss kopā. Bet gandrīz visu laiku šis process paredz domāšanu caur citiem elementiem, subjektiem un/vai objektiem. Baltic Current man bija ekskluzīva iespēja koncentrēties uz sevi kā individuālu radītāju un uz nelielu brīdi aizmirst savu teātra režisores lomu. Pavadot laiku šajā platformā, es attapos, ka apzināti cenšos bēgt no režisores lomas. Vēl joprojām režisora loma tiek uztverta salīdzinoši «klasiski» vai pat «vecmodīgi» – režisors kā tas, kuram ir vara lemt, izvēlēties, vadīt, kontrolēt. Lēmums apzināti izkāpt no šīm kurpēm bija vienlaikus neērts un iedvesmojošs. Interesanti, kā platforma, kuras uzstādījums balstās citu mākslinieku iepazīšanā, vienlaikus kļuva par intīmu sevis pašas sastapšanu. Protams, ir labi zināms, ka labākais veids, kā iepazīt sevi, ir iepazīstot citus cilvēkus. Un iespēja iepazīties ar vairākiem unikāliem, talantīgiem un radošiem māksliniekiem bija iedvesmojošs veids, kā iepazīt sevi.

Laikā, ko pavadījām kā dalībnieki platformā Baltic Current, mēs strādājām atsevišķi, tas ir, tikām sadalīti trīs cilvēku grupās. Kaut arī šis bija labs veids, kā tuvāk iepazīt citus māksliniekus un ļauties kolektīvam radīšanas un radošuma procesam, es jutu, ka šāds dalījums bija lieks. Manuprāt, visnoderīgāk būtu bijis visu šo meistarklašu laiku palikt kopā vienā lielā grupā, kas apvienotu māksliniekus/veidotājus. Protams, tas būtu liels izaicinājums, bet šādi mums būtu bijusi iespēja izzināt citam cita mākslinieciskās prakses, darba tehnikas, prasmes un uzskatus. Ja manā izpratnē šī platforma radīta kā veids, kā tīkloties un radīt jaunas stratēģijas un iespējas potenciālai nākotnes sadarbībai, tad darbs vienā kopīgā grupā, manuprāt, būtu aktuālāks. Protams, mēs labi pavadījām laiku arī visi kopā, bet ne intīmā darba telpā. Piedaloties meistarklasēs kā vienotai grupai – tas būtu palīdzējis radīt vietu un telpu mums visiem. Telpu, kurā kopīgi būt un strādāt visdažādākajiem māksliniekiem. Ņemot vērā, ka nākam no dažādām vidēm un specializācijām (kaut arī visi esam teātra veidotāji), šāda apvienošanās būtu palīdzējusi pārkāpt pāri konkrētiem darbības rāmjiem mūsu individuālajā profesionālajā praksē. Par spīti šai kritiskai atkāpei, tāda platforma kā Baltic Current, kas iekļauj un aicina sadarboties visus teātra veidotājus, ir ļoti aktuāla. Es parasti mēdzu piedalīties dažādās meistarklasēs kā teātra režisore, kas paredz specializāciju un orientēšanos trenēt tikai vienu konkrētu teātra muskuli, respektīvi, režijas. Tomēr plašākai profesijas apguvei un mākslinieciskajai jaunradei svarīgi ir strādāt kopā ar dažādiem teātra veidotājiem. Tas palīdz izvairīties no konkrētas lomas un atrast sevi mākslinieka kurpēs kopumā, bez nepieciešamības definēt vienu lomu procesa gaitā. Tajā brīdī tu esi tikai mākslinieks, radītājs, veidotājs. Šī perspektīva ne vien bagātina metodisko prasmju grozu, sniedzot iespēju mācīties no dejotājiem, horeogrāfiem, komponistiem, performanču un video māksliniekiem u. c., bet arī paver jaunas perspektīvas teātra ieraudzīšanai kopumā, ideju apgūšanai un to dažādai realizācijai.

Tāpat es izjutu, kā šīs meistarklases man palīdzēja atbrīvoties no koncepta par varas turēšanu viena cilvēka rokās, kas vēl joprojām ir ļoti aktuāls, ja runājam par režisora nozīmi klasiskā teātra veidošanas modelī. Es ticu, ka šāda pieeja strādā no abām pusēm – ne vien no režisora puses, bet arī no aktieru, horeogrāfu, dejotāju, mūzikas veidotāju u. c. Tomēr es varu reflektēt tikai par savu pieredzi. Manā gadījumā vienlīdzīgi dalīta telpa un kopējs process, kurā nav robežu starp dažādām lomām, bija svarīgs solis, lai radītu kopienu, lai rastu radošus veidus, kā sadarboties, un paplašinātu konkrētas nodarbošanās robežas.

Es jūtu, ka mūsdienās mēs vairāk apzināmies nevienlīdzīgo varas struktūru klātbūtni un veidus, kā tās grauj teātra nozari no iekšpuses. Baltic Current apzīmē iedvesmojošu soli, kas palīdz virzīties uz pozitīvām varas struktūru pārmaiņām, izmainot varas sadales klimatu un deformējot tās varas struktūras, kuras pašlaik vairāk redzam vertikālā hierarhijas formā.

Es vēlētos, kaut mēs būtu pārkāpuši vēl vairāk robežu un sākuši sadarbību ar teātra producentiem, kuriem paralēli notika citas meistarklases. Domāju, ka radoša sadarbība ar producentiem varētu palīdzēt dzēst neredzamās robežas, kuras joprojām eksistē starp māksliniekiem un producentiem. Saprotot, ka mākslinieki un producenti ir atkarīgi viens no otra, šķiet diezgan paradoksāli, ka mēs dzīvojam dažādās pasaulēs, starp kurām stiepjas garš tilts. Lai gan tas, ka šī platforma cenšas strādāt abos virzienos, pierāda, ka mēs tuvojamies cits citam. Es domāju, ka potenciāla nākotnes perspektīva Baltic Current platformai būtu meklēt vēl vairāk ceļu, kā rast sadarbību starp māksliniekiem un producentiem. Runāt par teātri un mākslu, vienlaikus to izprotot caur vairākiem skatu punktiem.

No angļu valodas tulkojis Didzis Ruicēns