Ziednese Marijas Linartes atveidojumā ir jauna, emocionāla un pāri ikdienībai sevi virzoša personība, kura tomēr tiek ievilkta atpakaļ tai pasaulē, no kuras nākusi. Auglone – Ragīna Razuma. Zalkša līgava. Foto – Jānis Deinats

Atskatoties no pakalna

Aktrises Marijas Linartes portrets

Pagājušā gada Spēlmaņu nakts nominantu sarakstā ierakstīts arī Marijas Linartes vārds par Ziedneses lomu Aspazijas Zalkša līgavā Jaunajā Rīgas teātrī.  Pieņemsim šo par atskaites punktu, lai mēģinātu izvirzīt versiju, kur Marija Linarte atrodas pašreizējā Latvijas teātra kopainā. Aktrise šajos gados diezgan daudz intervēta, un viņas versijas pašai par sevi niansēs mēdz arī atšķirties. Taču kas vainas kolāžai? 

Šā raksta atspēriena punkts būs tagadne ar atskatu uz sākumu.  Kur Marija ir šobrīd? Jaunai aktrisei tā nav nekāda kalna virsotne. Teiksim – pakalns. Un jau tagad ir skaidrs, ka tā vienlaidus un lineāri nokāpt no tā bez mīņāšanās šurpu turpu neizdosies. Bet mēģināt taču var. 

Uzreiz jāpiebilst, ka Spēlmaņu nakts žūrijas redzeslokā Marija nonākusi jau iepriekš – kā jaunā skatuves māksliniece 2018. un 2017. gadā, bet jau studiju laikā  – kā debitante 2013. gadā par Matrjonas lomu iestudējumā Rudens Pēterburgā Pētera Krilova režijā. 

Štata aktrise 

Kāpienu atpakaļ ir labi sākt ar tuvu nākotni – raksta tapšanas brīdī ir zināms, ka 21. oktobrī Alvim Hermanim Jaunajā Rīgas teātrī izsludināta pirmizrāde jau pavasarī ieplānotajam Majas Cades lugas Sievietes un vīrieši iestudējumam. Marija Linarte ir tēlotāju sarakstā. Tā būs viņas sestā izrāde JRT. Lomu sanāk vairāk, jo dažās izrādēs Marija pārmiesojas vairākos tēlos. 

«Kā tu esi attapusies Jaunajā Rīgas teātrī? » Marijai 2018. gada septembrī vaicā Radio Naba raidījumā Ožamais spirts. – «Es nezinu,» viņa godīgi atbild un skaidro, ka JRT bijis sapnis kopš studiju laika, bet licies, ka tas ir nesasniedzams. «Kad piedāvāja – nevis «jumtu norāva», bet bija nesaprašana, tādas neloģiskas reakcijas,”» viņa saka, pašironiski spriežot, ka jūtoties kā Mauglis labi audzinātā ģimenē, kurš neprot ēst ar dakšiņu un nazi. Štata aktrises statuss, protams, ir komfortablāks, dod lielāku drošības sajūtu. Taču nav noslēpums, ka tieši Jaunajā Rīgas teātrī šim statusam mēdz būt arī derīguma termiņš, par ko vairāki aktieri ne pārāk senā pagātnē ir pārliecinājušies. «Tas noteikti ir vienīgais teātris, kur nejūtos ļoti jocīga un neveikla, kur man sevi nav jāmaina, manas vizuālās vai emocionālās iezīmes, kas citur neiederējās, pēkšņi kaut kur der. Citur es biju jocīgā, ne pārāk glītā meitene, JRT mani sauc par skaistu,» Marija teikusi intervijā portālam kroders.lv. 

Ziednese ir pirmā galvenā loma JRT. Iepriekš ir spilgtas otrā plāna lomas un epizodes, ieskaitot pat īsu iejušanos jauniņās Vijas Artmanes ādā Gata Šmita izrādē Meklējot spēlmani. Ziednese Marijas Linartes atveidojumā ir jauna, emocionāla un pāri ikdienībai sevi virzoša personība, kura tomēr tiek ievilkta atpakaļ tai pasaulē, no kuras nākusi, turklāt par savu izraušanās mēģinājumu bargi samaksā. Ingas Tropas-Fišeres izrādē Marijai Linartei jāiztur arī pārbaudījums ar video tuvplānu (tāpat arī jāspēj pārliecinoši dzīvot tēlā uz apzināti butaforiskas Miķeļa Fišera scenogrāfijas fona), un viņa ar to veiksmīgi tiek galā. 

Pēdējā laika lomas ļauj nomainīt stereotipisko “jaunās aktrises” birku, kas gan, iespējams, pieļauj vairāk atlaižu – mūsu priekšā ir interesanta, intriģējoša personība. Mācekles gadi ir beigušies. Taču tajos aktrise piedzīvoja daudz interesanta. 

Parole – Vlads 

Jau covid-19 ēnā Hanzas peronā šovasar desmit reizes tika parādītas Vladislava Nastavševa Trīs māsas – režisora neatlaidības pierādījums pēc neveiksmes Nacionālajā teātrī un nepabeigtā iestudējuma Kauņā. Marija Linarte ir Maša, par kuru Neatkarīgajai Rīta Avīzei saka: «Mašā ir tik daudz no manis, un tajā pašā laikā – nekā. Es arī esmu impulsīva, es arī gribu dzīvot saskaņā ar savu sirdi, es arī varu būt rupja un nelaipna, maļoties savās dzirnavās, es arī esmu mainīga un kontrastaina... Bet – es laikam nekad nenokļūtu situācijā, kur mana iekšējā pasaule tiek tik ļoti kompromitēta.» Linartes Maša ir nelaimīga, jo iemīlas apnicīgi filosofējošajā Veršiņinā ar kuplu bārdu, kas laikam taču atgādina trīs māsu mirušo tēvu. Pati aktrise gan skaidrojusi, ka Veršiņins vienīgais klausās, ko Maša runā. Taču iespējams, ka apnicīgajā laulībā novārdzinātā kaislīgā sieviete drīzāk redz to, ko grib redzēt. Ironiski, bet pirms dažiem gadiem Marija, runājot par sevi, visai vieglprātīgā intervijā žurnālam Kas jauns taču tik pārliecinoši apgalvojusi, ka viņai patīk bārdaini vīrieši, ka šī atziņa nonākusi pat virsrakstā. Izrādē, kurā jūtas tiek slāpētas līdz čukstam, tieši Marijas Linartes varonei ir iespēja arī izraudāties. 

Žurnāli