Izdoma un iztēle
Oskara Koršunova «Guļošie» un Jetas Lōnas Hermanis «Ēdenes detaļas»
Lielākā daļa teātra, tāpat kā citu mākslu, darbu drūzmējas zonā, ko var dēvēt par pieklājīgi profesionālu, nepretendējot nonākt citā kategorijā. Un tad ir pārējie. Darbi, kas maina pasauli vai nemaina neko, bet iegūst mūžības elpu, autoriem to pat neuzzinot. Ir skandāli un šausmīgas izgāšanās. Ir lielu metru pēdējie darbi, kas joprojām liek manīt bijušo godību, un pirmie soļi mākslā, kas pārsteidz ar skaidri manāmu personības briedumu un talantu.
Rakstam izvēlētos divus darbus nevieno nekas, ja vien par savdabīgu saikni neuzskata Latviju dažādās nozīmēs. Pirmais ir liela formāta darbs, ko Marjus Ivaškevičs rakstījis Latvijas Nacionālajam teātrim, pat konkrētiem tā aktieriem, bet tas iestudēts Lietuvas Nacionālajā drāmas teātrī, otrs – performance četriem cilvēkiem nevalstiskajā teātrī Kanuti Gildi SAAL Igaunijā. Pirmo veidojis režisors ar Eiropā pazīstamu vārdu, otru – jauna māksliniece, kuras uzvārdu pagaidām labi atpazīst viņas tēva dēļ. Pirmais konstruē nākotni pēc 90 gadiem, kad starpkontinentālais karš ūdens trūkuma dēļ jau labu brīdi kā beidzies. Otrais spēlējas ar mītisko telpu, ko apdzīvo būtnes, kurās saskatāmi šodien radīti masu kultūras kodi, bet viņu eksistences veids ir pietiekami nosacīts, lai to varētu attiecināt uz pagātni/pirmlaiku/Ēdeni vai arī – nākotni pēc kodolziemas. Pirmā vērtējums lietuviešu kolēģu teorētiķu, bet jo īpaši praktiķu vidū bija kritisks, tam acīmredzot ir saistība ar faktu, ka Oskars Koršunovs tikko zaudēja teātra mākslinieciskā vadītāja amatu. Otrs saņēma Gada balvu kā notikums performatīvajās mākslās. Uz pirmo mēs devāmies kopā ar Nacionālā teātra kolēģiem, starp kuriem bija aktrise, kurai bija veltīta viena no lomām, proti, Dita Lūriņa (par pārējiem vēlāk), otro redzēju Tartu Ģeniālistu kluba zālē kā festivāla DRAAMA izrādi. Pirmās izrādes atslēgas vārds bija prāta augļi, otrās – fantāzija. Kad abi – izdoma un iztēle – izmanto visus pieejamos resursus, rezultāts tomēr ir aizraujošs, tāpēc interesanti, ka auditorijas attieksme abos gadījumos bija gradācijā no krasi negatīvas līdz ļoti pozitīvai.