Ievā, tāpat kā viņas kursabiedros, ir izteikti jūtama profesionālā ētika, gaume un pašcieņa, ko viņos jau paspējuši ieaudzināt pedagogi. Foto – Matīss Markovskis
Ievā, tāpat kā viņas kursabiedros, ir izteikti jūtama profesionālā ētika, gaume un pašcieņa, ko viņos jau paspējuši ieaudzināt pedagogi. Foto – Matīss Markovskis

Personīgas attiecības ar profesiju

Valmieras teātra aktrise Ieva Estere Barkāne

Skatos nepilnu gadu vecā apsveikuma kartītē, kuru saņēmu no Ievas Kam bail no Virdžīnijas Vulfas? pirmizrādes «trešā piegājiena» dienā – 2022. gada 20. februārī. Melnbalta. Lugas tēli un mūsu kopīgie meklējumi parādās ne tikai fotokolāžā, bet arī ar melnu, smalku marķieri uzskicētās viskija glāzēs, katrā – pa diviem ledus gabaliņiem. Iespējams, lai tie skanētu «kling!» un vienlaikus atgādinātu par Martas teikto Edvarda Olbija lugā – «mēs sasaldējam savas asaras ledus šālītēs, lai pēc tam liktu tās savos kokteiļos». Šī Ievas veidotā oriģinālā apsveikuma kartīte, kurā iekļauts gan režisora krēsls ar manu vārdu, gan pāri visam «pakārts» rāmītis ar lugas frāzi Dominus Vobiscum, atgādina ļoti konkrētu ceļa posmu mūsu abu radošajā dzīvē. Mēs gājām blakus, brīžiem tuvāk, brīžiem tālāk viena no otras, taču kopā, ne tikai pārnestā nozīmē, bet arī burtiski – pa mežu, gar purvu, līdz Amatai.

Ir aizraujoši skatīties, kā grāmatas Viktorija kļūst Ieva, un otrādi – Ievas vairs nav, tā ir izkususi trauslajā Viktorijā

Tāpēc man ir interesanti paskatīties arī nedaudz iepriekš, kādu Ievu ir fiksējusi mana atmiņa, pirms mēs «sasaldējām savas asaras» Olbija kokteilī. Ikdienā es dienasgrāmatu vairs nerakstu. Taču ceļojumu dienasgrāmata man ir. Šim gadījumam – ļoti īpaša. 

2018. GADA (IESPĒJAMS) 17. JANVĀRIS

Braucu no Cēsīm uz Rīgu, Valmieras teātra kursam Zirgu pastā aktiermeistarības eksāmens – Fjodora Dostojevska Noziegums un sods. Pa ceļam domāju, ka būt studentam ir ļoti grūti. Gribas būt unikālam un stilīgam, bet arī jāmāk parādīt tā brīža profesionālā sagatavotība. No teātra es neesmu vienīgā, kurai ir interese par studentu sniegumu, tāpēc jo apsveicamāka ir kursa pedagogu iniciatīva jaunos uzreiz radināt pie publikas jau pašā sākumā, kad studenti vēl tikai mācās strādāt ar materiālu. 

Eksāmena programmiņā izlasu: Ieva Estere Barkāne – Avdotja Romanovna Raskoļņikova. Fragments ir īss, es nevaru uztvert, cik pilnasinīgs raksturs Ievai izdodas. Taču paliek atmiņā, ka Ieva valda pār savu balsi un ķermeni, šķiet – viņa ir sākusi ļoti pamatīgi un pacietīgi veidot savas attiecības ar aktrises profesiju. 

Žurnāli