Ērgļa skatiens
Jaunā aktiera Kārļa Ērgļa portreta skice
No skolas laiku dumpinieka, kas ceļojošās viesizrādēs Valmieras Viestura vidusskolā sēdējis pēdējā skatītāju rindā un trokšņojis, līdz jaunajam aktierim, kurā teātra praktiķi līdzās azartiskām darbaspējām saskata laikmetīgu pievilcību. Kārlis Ērglis ir Liepājas teātra jaunais aktieris, kurš savas lomas darina līdzīgi maziem, ekspresīviem portretiem, kas neatstāj vienaldzīgu, bet atbruņo savā skatuviskajā godīgumā. Tāpat kā viņa caururbjošais skatiens, kurā var ieraudzīt gan ērgļa majestātiskumu, gan arī klusinātu suģestiju.
AR KUCĒNA PRIEKU
«Kā tīnis nebiju diez ko aizrautīgs. Man nebija hobiju, uz olimpiādēm negāju, arī baigais sportists no manis nesanāca, taču man patika spēlēt datorspēles, deldēt ielas ar cigareti un aliņu rokā, turklāt biju arī nesekmīgs – vasarās man bieži bija vasaras darbi,» neizpušķojot laiku, kad Kārļa redzeslokā ienācis teātris, stāsta jaunais aktieris. Viņš ir Valmieras Viestura vidusskolas teātra novirziena klases absolvents – tā ir skola, kur savulaik mācījušies arī Ģirts Ķesteris, Kristīne Nevarauska, Anete Berķe.
Pamatskolas laikā Kārļa klases audzinātāja bija krievu valodas skolotāja, bet arī šai priekšmetā Kārlim nebija panākumu. «Es tev semestrī nelikšu trijnieku, ja tu iesi uz teātra pulciņu pie režisora Roberta Segliņa.» Tāds bijis klases audzinātājas izteiktais «darījums», kuru Kārlis pieņēmis. Lai arī līdz tam viņš nebija klases klauna lomā, tomēr skolas laikā pasākumos jau bija pieradis uzstāties publikas priekšā un rast tajā kripatu azarta. Skolotāja to bija pamanījusi. «Esmu ļoti pateicīgs, ka manā dzīvē ir bijusi skolotāja, kura ar savu vērīgo aci spēja bērnos saskatīt viņu potenciālu. Skolotāja mani burtiski aizsūtīja uz teātra pulciņu jau devītajā klasē, kur pusgada laikā ieguvu arī labākos draugus,» atceras Kārlis, kurš vidusskolā jau apdomājis tālākās aktiermeistarības studijas.
Darbošanās Valmieras Viestura vidusskolas teātrī Sprīdītis jau skolas laikā ļāva piedzīvot Ulda lomu Raiņa traģēdijā Pūt, vējiņi! (2016). Skolas teātra pedagoģe un Valmieras drāmas teātra aktrise Inese Ramute teic, ka tieši Kārlis bija tas, kurš pirmais tika galā ar ne tik vienkāršo Raiņa valodu – saprata tekstu. Bijis iekšēji savākts, nekavēja mēģinājumus un režisora aizrādījumus tūdaļ spēja likt lietā un īstenot. «Tāds īstens kucēna prieks – ļoti liela iekšēja mērķtiecība un plašas darbaspējas,» aktiera pirmos soļus profesijas virzienā raksturo Ramute, uzskatot Kārli par labu iedvesmas avotu topošajiem aktieriem.