Izklaide ar teorijām

Jaunā Rīgas teātra izrādes Operācija «Mindfuck» aprakstā solīts ielūkoties informatīvās telpas labirintos. Proti, kā šīs telpas daļa top apzināti sagrozītas informācijas rūpnīcā jeb troļļu fabrikā un kā jaunā tipa politiķi mūsdienās tiek radīti, balstoties nevis uz kādām valsts interesēm, bet indivīdu preferencēm un simpātijām – gluži kā interaktīvā realitātes šovā. Tēmas pieteikums šķiet joprojām svarīgs, tomēr pāris gadus novecojis. Gaidīju, ko tad jaunu JRT par šo tēmu mums piedāvās.

Jau izrādes scenogrāfija rosina sākt šifrēt nozīmes – par būtiskāko elementu tajā kalpo veļasmašīnas. Tās izvietotas piecos stāvos un vispirms neviļus liek iedomāties par labi zināmo karikatūru – kapitālistiskās sabiedrības piramīdu, bet, kā vēlāk izrādās, atspoguļo viltus ziņu rūpnīcas departamentu hierarhiju. Zemāk simboliski izvietoti mazāk ietekmīgie, piemēram, grafikas un mārketinga departamenti, savukārt ceturtajā stāvā atrodas biznesa un politikas departaments (nevis divi departamenti!). Kas atrodas noslēpumainajā piektajā stāvā? To pamazām uzzinām vienā no divām galvenajām sižeta līnijām, kurā parādīts jaunas žurnālistes Alises ceļš, kas sākas ar nejaušu nokļūšanu viltus ziņu fabrikā. Alises lomu spilgti un ekspresīvi visas izrādes garumā notur Sabīne Tīkmane. Fabrikā viņa nokļūst, pateicoties draudzenei, arī žurnālistei, kura tur strādā ilgāk. Viņu spēlē Elvita Ragovska, un izrāde sākas ar viņas graciozu uznācienu, skanot Lady in Red, drēbju novilkšanu un to ievietošanu vienā no veļasmašīnām, kas visu laiku turpina griezties.