Kristīna Zaharova izrādē Cilvēks no Podoļskas. Foto – Džeina Saulīte

Neziņas miglā uz plāna ledus

Mihaila Čehova Rīgas krievu teātra un Daugavpils teātra stratēģija ierobežotas darbības apstākļos

Ir 9. oktobris. Valdība, reaģējot uz covid-19 izplatības otro vilni, pieņem ierobežojumus pasākumiem ārtelpās un iekštelpās – attiecīgi 1000 un 500 cilvēku vienuviet. Vairākas dienas sociālajos tīklos notiek spraiga diskusija, vai ir pareizi rīkot Rīgas maratonu šīs pašas nedēļas nogalē un vai to neatcelt vismaz bērniem. Šīs dienas vakarā notiek Mihaila Čehova Rīgas krievu teātrī oficiālā sezonas atklāšana ar Artura Millera drāmu Notikums Višī pilsētā. Skatītāji, līdzīgi kā Dailes teātrī, sēž katrā otrajā rindā un mājsaimniecības (esam ironiskā labvēlībā pieņēmuši šo vārdu) ir savstarpēji atdalītas ar caurspīdīgiem vairogiem. Kamēr rit izrāde, maratons tiek atcelts pavisam, un tribīnes pie Brīvības pieminekļa sāk demontēt, vēl līdz galam nesamontējot. No 10. oktobra aizliegtas arī dejas naktsklubos, bet devītajā oktobrī tieši pretī Mihaila Čehova teātrim, kādā Līvu laukuma kafejnīcā tās vēl rit pilnā sparā. Vēl mazliet vēlāk tai pašā vakarā par izrāžu atcelšanu uz divām nedēļām paziņo Jaunais Rīgas teātris, kurā vienam no aktieriem konstatēts covid-19. 

9.oktobrī Daugavpils teātrī notiek kārtējā izrāde Bez lieciniekiem, kas repertuārā ir kopš pavasara, kad to rādīja vien aptuveni 20 skatītājiem un neizslēdza gaismu skatītāju zonā, lai ar prožektoriem sildītu telpu – apkure bija atslēgta. Trīs dienas iepriekš, pamatojoties ar covid-19 dēļ pastāvošajiem ierobežojumiem, ir paziņots par Daugavpils teātra viesizrāžu atcelšanu Valmierā ar izrādi Kliedzēji. Savukārt uz Daugavpili ne tikai covid-19, bet, visdrīzāk, arī politiskās situācijas dēļ nevar atbraukt Jankas Kupalas teātris no Minskas. Septembra beigās Daugavpilī konstatēts saslimšanas perēklis, un teātrim ir nācies 2. oktobrī sociālajos tīklos publiskot īpašu paziņojumu, ka tas turpina strādāt iepriekšējā režīmā un izrādes notiek. No 10. oktobra vairākās pašvaldībās, tai skaitā Daugavpils pilsētā un Daugavpils novadā, ieviesti stingrāki drošības pasākumi, aizliedzot amatierkolektīvu mēģinājumus un sporta treniņus, taču pasākumi telpās līdz 500 cilvēkiem ar personalizētām vietām notikt drīkst. 

Tāds ir fons, uz kura teātri plāno nākotni, izsludina izrādes, domā par dažādiem scenārijiem. Šā raksta mērķis nav īpaši salīdzināt vai, pasarg Dievs, pretstatīt divus teātrus, bet drīzāk saprast, kāda ir to vadības stratēģija un taktika, plānojot tikko uzsāktās sezonas turpinājumu. «»

Zaudējumi un iespējas

«Līdz decembra beigām ir finansiāli izskaitļots, lai varam eksistēt, darboties un radīt,» saka  Mihaila Čehova Rīgas krievu teātra direktore un joprojām arī aktrise Dana Bjorka. Pēc jaunā gada... «Par to es domāšu rīt,» Dana Bjorka citē Skārletu O’Hāru. Ir plāni, bet par to īstenošanas iespējām nav nekādas skaidrības. Teātrim jau nācies atteikties no lielas noliktavas, daļu dekorāciju pārceļot uz mazāku, bet daļu norakstot, līdz ar to kopējais repertuāra vienību skaits ir samazinājies. Vēl dažas izrādes pašlaik nevar rādīt to izmaksu dēļ, jo pie samazinātā skatītāju skaita tās nestu zaudējumus, pat ja visas atļautās vietas būtu izpārdotas. Ar katru no darbiniekiem – kā aktieriem, tā tehniskā personāla – ir slēgta divpusēja vienošanās par samazinātu slodzi periodā, kad teātris nestrādāja, taču neviens nav atlaists. Plānā ir četras lielās un divas mazās formas izrādes. Ir cerība pavasarī īstenot intriģējošu projektu Hanzas peronā, kas varētu uzrunāt kā latviešu, tā krievu auditoriju. 

Tilts Rīga – Holivuda Rīgas M. Čehova Krievu teātrī. No kreisās – Maksims Busels, Jana Herbsta, Igors Nazarenko un Jūlija Berngardte. Foto – Inese Kalniņa

Šajos apstākļos teātris ir meklējis jaunus veidus, kā komunicēt ar skatītājiem, kuriem tiek piedāvāti projekti ar interakcijas iespējām. Pašās februāra beigās pirmizrādītā Dankana Makmilana luga Dzīves DārgAkmentiņi jau iecerē paredz skatītāju iesaistīšanu, bet tās iestudējums būtu repertuārā neatkarīgi no epidemioloģiskās situācijas. Citādi ir ar šā gada rudenī tautās laisto projektu Tilts Rīga – Holivuda, kas tapis, piedaloties Rīgas tūrisma attīstības biroja hakatonā šā gada jūlijā, gūstot līdzfinansējumu. Bez covid-9 tas varbūt nebūtu īstenots, vismaz šobrīd, kaut ideja parādīt Rīgu kā pilsētu, kurā strādājis un dzīvojis Mihails Čehovs, bijusi arī agrāk. Pašlaik skatītājiem tiek piedāvāts ekskursijas maršruts pa Mihaila Čehova vietām Rīgā, kā arī performance Tilts Rīga – Holivuda, kas pusotrā stundā apvieno ekskursiju pa teātri, īsu izrādi par Mihailu Čehovu, kā arī aktieru vadītu aktiermeistarības meistarklasi skatītājiem pēc Čehova metodes, kuras beigās izsniedz īpašu sertifikātu. 

Žurnāli