Poētisks un vizuāli iespaidīgs G. Akakpo lugas «Arī bruņiniekus aizmirst» iestudējums 2014. gada Aviņonas festivālā. Kompānija «Cie du Veilleur», rež. Matjē Rojs (Matthieu Roy). Publicitātes foto
Poētisks un vizuāli iespaidīgs G. Akakpo lugas «Arī bruņiniekus aizmirst» iestudējums 2014. gada Aviņonas festivālā. Kompānija «Cie du Veilleur», rež. Matjē Rojs (Matthieu Roy). Publicitātes foto

Teātris jūtas atbildīgs

Imigrācija un tās ietekme uz mākslas procesiem Francijā

Runājot par imigrāciju, svarīgi saprast, ka tā ir viena no absolūti sāpīgākajām problēmām un aktuālākajām tēmām šodienas Francijā. 2015. gadā Francija atradās trešajā vietā Eiropas Savienībā aiz Vācijas un Ungārijas pēc patvēruma lūdzēju skaita, kas bija nedaudz vairāk kā 30 000 gadā. Francija ierindojas septītajā vietā pasaulē un otrajā vietā ES ar 7,4 miljoniem imigrantu, kas ir 11,6 procenti no valsts iedzīvotāju skaita. Līdz ar to politiskās debates ir burtiski apsēstas ar imigrācijas jautājumu, un pēc 2015. un 2016. gada teroraktiem šis jautājums īpaši aktuāls kļuvis arī kultūras jomā. No vienas puses, debates, protams, ietekmē šodienas Eiropas imigrācijas krīze – bēgļu pieplūdums no Tuvajiem Austrumiem, Āfrikas un Dienvidāzijas, kas sākās gadu tūkstošu mijā un pastiprinājās 2010. gadā. No otras puses – Francijas gadījumā viss ir daudz sarežģītāk, jo tā vēl līdz pagājušā gadsimta 60. gadiem bija koloniāla lielvara, kurai citu starpā piederēja milzīgas platības arī jau minētajos Tuvajos Austrumos un Āfrikā. 

Imigrācijas vēsture

Kopumā Francijā ir bijuši trīs lieli imigrācijas viļņi: 19. gadsimta beigās, starpkaru laikā un pēc Otrā pasaules kara līdz naftas krīzei 70. gados. Tie visi lielā mērā bija saistīti ar darbaspēka ieplūšanu no kaimiņvalstīm. Taču šajā laikā Francijā brīvprātīgi vai spiestā kārtā ieceļoja arī esošo vai bijušo koloniju iedzīvotāji, bet šī imigrācija netika precīzi dokumentēta, jo notika daudz pakāpeniskāk un daļai iebraucēju bija pilsoņu statuss. 

Francijas gadījumā viss ir daudz sarežģītāk, jo tā vēl līdz pagājušā gadsimta 60. Gadiem bija koloniāla lielvara

Īpaši jāatzīmē, ka Francijai bija un ir ciešas attiecības ar Magribas valstīm un it īpaši ar Alžīriju. Tā līdz 1962. gadam, līdz Alžīrijas karam, veselus 132 gadus bija Francijas kolonija, kurā koloniālās impērijas gados iebrauca milzīgs skaits franču kā valdošā šķira. Pēc Francijas izvākšanās no Alžīrijas teritorijas, līdz ar to sabrūkot ekonomikai, no tās izbrauca ne tikai franči, bet arī paši alžīrieši devās darba meklējumos uz bijušo metropoli. Šodien to cilvēku skaits, kuri vai nu paši dzimuši vai kam vecāki dzimuši Magribas valstīs, lēšams ap 4 632 000, no kuriem apmēram puse nāk no Alžīrijas.

Žurnāli