Piecas ainas… dzīves

Mans nopietnais un smējīgais meitēn, mans mazais lielās nākotnes plān, tradilallinātāja mana!
Še tev zelta dālderis, aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko...

Pirmā aina

Lauku ķēķis. Pa labi durvis uz ankambari, pa kreisi – uz lielo istabu. Kuras plīts. Pie plīts guļ liels, melns suns. Silta atmosfēra. Maza meitene no pagalēm taisa aku. Tā ir jau augstāka par bērnu. Meitene paņem beņķīti, uzkāpj uz tā, pastiepjas uz pirkstgaliem un ielaiž akā spainīti. Drusku nogaida un rauj augšā. Tā vairākkārt, līdz pietiek. Darbības beigas.

Boltes aina. Trešais kurss. Makss un Morics. Viens podests, virsū vēl viens, augšā «zaikin stuļčik». Tīna Hercberga: paņemam atpakaļ. Šnupdivup... Viens podests, virsū vēl viens, augšā «zaikin stuļčik». Ņemam vēlreiz. Noslīpējam. Vēlreiz. Labi, pietiek.

Pīppauze.

Dailes teātra kamerzāle. Ceturtais kurss. Tille un Suņu vīrs. Melns suns guļ pie plīts. Otrs – kā bonierējamā birste. Aina Matīsa vai Arnolds Liniņš: runai jābūt mērķtiecīgai, ar loģiskiem akcentiem, kas tā par tādu gļēvu svepstēšanu. Ņemam vēlreiz. Malači.

Otrā aina

Neliela istaba. Vienpadsmit kvadrātmetri. Krāsns. Pret krāsni atspiedusies omamma. Sirma copīte. Rokas aiz muguras, lai siltāk. Svilpo. Maza meitene stāv blakus. Rokās jaunie cimdiņi. Rokas aiz muguras. Uzmanīgi vēro sievieti un mēģina atdarināt svilpošanu. Sieviete kaut ko pie sevis domā un smaida.

Lellīte Lolīte. Vecmāmiņas aina ar dzejoli par Inci un Kranci. Rokās cimdu lellītes. «...tik Loliņa mīļi pasmaidīja, kā jau tai allaž parasts bija.»

Pilns melnais kabinets. Caur cimdiem grūtāk sajust lelli. Nedaudz ciešāks tvēriens. Kustības maigas, līganas, dzīvas. Aktieri viens otru jūt. Visas maņas nomodā. Labs ansamblis. Skatītāji nevienu neredz, tikai Sniega karalieni baltos ratos.

Trešā aina

Lauku ceļš. Gar malām kadiķīši. Dziļumā mežs. Jūtama vasaras tveices smarža. Liels bērzs. Pie bērza akmens. Uz tā sēž meitēns. Klēpī bieza pasaku grāmata linu vākos, atšķirta skaista ilustrācija. Meitene vēro mākoņus, drusku piemiedz acis un pieliec galvu uz vienu pusi. Vējš pāršķir lapu. Meitene sāk lasīt.

VVV. Vilis, Vija, Valts. Eža kažociņš. Mākslinieks Pāvils Šenhofs. Daudz mīlestības. Īstas. Visos līmeņos.

VVVV. Vilis, Vija, Valts, Vītoliņa Ilze. Zaķīšu pirtiņa. Zaļas bizes. Sūnu zaļas. Vija: man vajag tā, lai es jūtu vasaras vakaru. Palaid man tos putniņus. Nē, nē, iedod tās vakara skaņas. Kas tev tur bija atrasts. Jā, jā, šitos sienāžus un kas tur vēl. Gaismu maigāku. Vēl. Drusku dūmakaināk. Labi, tā atstāj. Neko vairs nedari. Ir labi.

Ceturtā aina

Tipiska 70. gadu somu pirts. Vasara. Kurinātavas durvis. Pie durvīm stāv ļoti smukais kurinātājs Mārtiņš. Viss sodrējos. Tikai ļoti skaistās acis redzamas. Aiz auss aizsprausts smēķis. Rokas sānos. Pretī stāv maza meitene ļoti smukām, melnām bizēm. Skaistā kleitiņā, tīrās zeķītēs, jaunās sandalītēs, tās vēl nav ievalkātas, nedaudz spiež. Rokas aiz muguras. Abi svilpo.