Kaijas dienasgrāmata

Dienasgrāmata, kas rakstīta speciāli žurnālam. Vēl nezinu, vai darīšu to vēl kādreiz.

6. oktobrī. Izlasījām tikai pirmo cēlienu. Visas četras stundas vairāk domāju un uztraucos par maketa nodošanu. Patīkams satraukums, jo pirmo reizi nodošu maketu 1:1. Lasot pirmo cēlienu, aktīvi diskusijās iesaistās Freibergs (Sorins). Tas priecē. Arī Dace (Poļina) atdzīvojusies, un man liekas –viņa tic šim projektam. Uldis Siliņš jau uzvilcis brūnu ādas jaku – Trepļevs ar ādas kažoku – neslikti.

9. oktobrī. Kaija ir taču stulbs putns... Edgars (izrādes mākslinieks) rādīja, kā viņa apēd zvirbuli. Tik stulba aina. Kaija pati nesaprot, ko viņa apēda.

22. oktobrī. Šodien atnācu uz mēģinājumu, un Edgars mūs sagaidīja ar pultīm. Tika noņemts galds. Galda periods turpinās, bet eksemplārus turam uz pultīm un esam kājās. Teiksim, esam jau puskājā. Cita atmosfēra. Joprojām dauzonīga. Daudz smejamies. Meklējam konkrētību dialogos. Sākam ar to, ka mēģinām izprast situāciju, kurā dialogs norisinās. Vienkārša atslēga, bet paver visu tēla vēsturi. Šodien arī baigi aizrāvos un spēlēju līdzi aktieriem. Pēc tam sametās kauns. Bet bija patīkama sajūta. Prieks, ka jaunie aktieri atbrīvojušies, šodien noticēju, ka tiešām laba Trepļevu un Ņinas izvēle (Uldis, Igors un Alise, Agnese joprojām mēģina Pērā Gintā). Ņina pirmajā mirklī liekas, ka ir aprēķinātāja un zina, ko grib. Bet viņa ir tik jauna, ka nesaprot, kādas pēc tam būs sekas. Aizkustina, ka viņa ir godīga, tieša un ļoti grib izrauties no savas vides. Smieklīgi, ka Maija (Arkadina) ir nobijusies. Jāatbrīvojas no atbildības. Ar to turpmāk būs jāstrādā mums visiem. 

21. oktobrī. Mēģinām vingrinājumu «Domāšanas kļūda». Izmēģināju uz Arkadinu. Viņai bail kļūt vecai. Viņa uzskata, ka vecs cilvēks nevienam nav vajadzīgs. Pusstundas intervijas. Bija interesanti. Vajadzētu visiem tēliem to izmēģināt. Beidzu ātrāk mēģinājumu, jo domās esmu jau Latgalē.  Mana province. 

23. oktobrī. Tiekamies mazliet vēlāk. Gribas izgulēties. Tiekamies ar Ņinu, Trepļeviem un Trigorinu. Lasām beigu ainu. Izrādās, ka Ņina mēģina atrast kādu, kam pārmest par savu sabojāto dzīvi. Monologs nelaikā un nevietā. Tieši Trepļevam tas nebija jādzird. Uzreiz ir asums tai ainai. Šo interpretāciju vajag aprobēt. Daudz runājam par meklējamo būtību, priekš kam un kā vārdā. Cilvēki, kas meklē atbildes uz jautājumu, kāpēc viss noticis tā, kā ir noticis. Aktieri sev uzdod eksistenciālus un sev būtiskus jautājumus. Uz kuriem nevar atrast atbildes. Tas labi. 

Jau uztraucos, jo drīz nāks pilns aktieru sastāvs (pievienosies Agnese Cīrule, Juris Lisners, Arturs Krūzkops un Liene Sebre no Pēra Ginta ansambļa). Būs daudz jautājumu.

24. oktobrī. Lasām pēdējo Ņinas un Trepļeva dialogu. Pēdējā aina ir visu iepriekšējo notikumu summa. 

25. oktobrī. Šodien bija grūtāk. Aktieri cenšas slīgt emocijās, bet vēl nesajūt situāciju un notikumu. Kā noturēt konkrētības kamertoni? Nobijos no tā, ka atkal viegli ieslīgt komfortā zonā, spēlēt visu, kas skaidrs. Uz auss klausoties, secinu, ka tas ir tik garlaicīgi. Nedrīkst aktieriem ļaut ieslīgt pārdzīvojumā. Vienalga tā ir izdomāta spēles simulācija.