Izrādē «Mirušās dvēseles» Reinis Suhanovs skatuvi pārvērtis ar skatītāju zāles spoguļattēlu – tāda pati ornamentu sleja, tie paši dekoratīvie bareljefi. Foto – Nikolay Alhazov

Mirušās dvēseles kā sabiedrības pamats

Elmo Niganens Igaunijas Krievu teātrī

Igaunijas Krievu teātrī 2022. gada martā notika pirmizrāde – ievērojamais igauņu režisors Elmo Niganens dramatizējis un uzvedis Nikolaja Gogoļa romānu Mirušās dvēseles.

Pērn notika svarīgas izmaiņas Tallinas Pilsētas teātrī (Linnateater) – Niganens, kas to bija vadījis gandrīz 30 gadus, kopš 1992. gada, atstāja savu posteni, un viņa vietā nāca jauna komanda. Tie, kas redzējuši Nīganena izrādes Pilsētas teātrī, zina, ka viņa izrāžu formātu bieži vien noteikusi skatuves telpa – tādu šajā teātrī ir daudz. Jo režisors ar saviem darba un domubiedriem izveidoja vairākus spēles laukumus sarežģītajā, palaikam labirintam līdzīgajā Pilsētas teātra kompleksā, kurā apvienotas vairākas Tallinas vecpilsētas ēkas. Sarežģītā arhitektūra bija daļa Pilsētas teātra savdabības un kļuva arī par Niganena režijas komponenti.

Tieši tāpat arī Mirušo dvēseļu telpā iekļauta Krievu teātra ēkas arhitektūra un arī kaut kas no tā vēstures. Zīmīgi, ka melnbaltajā afišā, kas stilizēta tā, ka atgādina par 1948. gadu, kad vienā no 20. gadsimta elegantākajiem kinoteātriem tika nometināts jaundibinātais Igaunijas Krievu teātris, izrādes nosaukums minēts visai īpatnēji: Gogolis. Niganens. Teātra atklāšana. Un tikai pēc tam minētas Mirušās dvēseles kā iestudējums no jaunatklātā teātra repertuāra.

Izrāde sākas skatītāju zālē – tajā ienāk aktieri, ģērbušies tā, kā pagājušā gadsimta 40. gadu beigās, un apsēžas pirmajā rindā. Ir tur gan pionieres, gan strādnieki, gan padomju inteliģences pārstāvji. Teātra darbiniece, kas viņus pavada, gādīgi stāsta par teātra ēkas vēsturi, pievērš uzmanību zāles arhitektūrai un rotājumiem. Kamēr tas notiek, skatītāji turpina ieņemt savas vietas, un daudzi pat nepamana, ka izrāde sākusies, un tās īpašā atmosfēra jau ir radīta. 

Žurnāli