Reportāža no 2012. gada maija demonstrācijām Maskavā. Kadrs no filmas «F*ck this job!»

Kā tas sākas

Krievija pazaudēja savu kultūru soli pa solim, pamazām pakļaujoties varas sistēmai

Brīvība un demokrātija beidzas tur, kur pārstāj darboties likums. Kur noruna ir spēcīgāka par likumu, bet priekšnieka vārds nozīmē vairāk nekā noteikta juridiskā procedūra. Šādi sākas piekāpšanās autoritārismam, kuram seko fašisms. Tas brīdis ir pagājis, pašam liekas, ka ir pasperts atpakaļ tikai pussolītis, taču tālāk šīs pusītes kļūst par metriem, kas nošķir telpu, kurā bija iespējams dzīvot un strādāt, no vietas, kur nevar paelpot. Pēc tam jau pārrāvums palielinās nekontrolējamā ātrumā. Beigas.

Manā dzīvē ir bijuši vairāki brīži, kad esmu jutusi, kā tiek sarauts šis pamats. Jaunā gadsimta pirmo desmitgadi mēs dzīvojām terora aktu draudos. Maskavā muzikālās izrādes Nord-Ost skatītāji kļuva par teroristu ķīlniekiem, bet pēc «atbrīvošanas» operācijas, kas beidzās ar daudziem bojāgājušajiem, tā arī neatradās neviens, kurš par to saņemtu sodu. Tolaik es strādāju par Meierholda centra direktora vietnieci, manā atbildībā bija publikas uzņemšana, un katru vakaru es ar bailēm vēru ciet skatītāju zāles durvis. Pēc tam pieradu un vairs par to nedomāju. Beslana tā arī palikusi kā melns caurums sirdī. Šogad, būdama Lietuvas gada izrāžu skates žūrijā, nespēju skatīties Jana Kļatas inscenēto Borisu Godunovu, jo, priekškaram atveroties, uz skatuves izrādījās Beslanas skolas sporta zāle.

2006.gadā mēs rīkojām festivālu NET (New European Theatre), kurā piedalīties bija aicināts Fransuā Tangī teātris. Man zvanīja no Parīzes: Fransuā negribot braukt uz valsti, kur nogalina žurnālistus. Pēc tam precizēja – Fransuā atbrauks, taču grib aiziet uz Novaja gazeta redakciju un lūdz sarīkot vienu izrādi Annas Poļitkovskas ģimenes atbalstam. Vai jums par to nebūs nepatikšanas? Fransuā grib zināt, vai jums nav bail no šādas viņa rīcības.

Pēc tam likās, ka dzīve ir sakārtojusies, vai arī mēs sākām pierast. Karš Gruzijā, sprādzieni metrostacijās, bet līdztekus – neticams novatoriska teātra uzplaukums, jaunu, talantīgu cilvēku plejāde, nepārtrauktas Eiropas teātru viesizrādes, Roberta Lepāža, Tomasa Ostermaiera, Jana Fabra, Kšištofa Varļikovska, Roberta Vilsona iestudējumi Maskavā – tas viss vienkārši «rāva nost jumtu»!

Tikmēr kaimiņos Baltkrievijā cilvēki izgāja ielās un mēģināja mainīt sistēmu, protestējot pret vēlēšanu falsifikāciju. Nelikās, ka tas būtu tepat tuvumā, un tikai Teātris.doc atsaucās tur notiekošajam un iestudēja izrādi Divi tavās mājās.

Žurnāli