Jaunu varoņu laiks

Bērnu un jaunatnes teātris Krievijā patlaban dzīvo pārmaiņu laikā – katrā ziņā dinamisku pagriezienu brīdī. Ierastā shēma – aicināt klasi uz teātri skatīties Trīs musketierus – nedarbojas ne prasīgajai auditorijai, ne pašam teātrim. Vairs neviens negaida, ka uz teātri atnāks bērns sešu gadu vecumā un ar šo brīdi sāksies teatrāļa audzināšana. Ir izrādes 0+ «bēbju teātra» formātā, ir teātra kvesti jeb piedzīvojumu spēles, veidojas jauni varoņi, jaunas idejas un jaunas izrādes.

«Jaunie bērni» un tabu tēmas

2011. gadā Krievijas Akadēmiskajā Jaunatnes teātrī (Maskava) radās uzreiz vesela plejāde lielisku izrāžu bērniem. Tā izauga no jauno režisoru laboratorijas – režisores Marfas Nazarovas pārgalvīgā un smieklīgā šausmene Bezbailīgais lielkungs, stāsts Kā kaķis staigāja, kur pašam tīk Sigrīdas Stremas Reibo iestudējumā (nekādu purniņu un astīšu! – fantastiski mūsdienīga un «kiplingiska» līdzība), Burvju gredzens Aleksandra Huhļina iestudējumā. 2012. gadā Krievijas Bērnu teātra festivālā Arlekīns skatītāju simpātiju balvu saņēma Ruzannas Movsesjanas uzvedums Ļeļa un Miņka, kas ar lielu poēziju un humoru radīts pēc Mihaila Zoščenko stāstiem par nebūt ne piedienīgākajām bērnības izdarībām. Šo iestudējumu mērķauditorija izrādījās «jaunie bērni», kuros teātris saredz līdzvērtīgu sarunbiedru, ar kuru var runāt par dažādām tēmām – no briesmīgām līdz nostalģiskām, neejot ilustratīvisma ceļu.

Bērnu teātrim pievērsās arī Nacionālā prēmija Zelta maska, izveidojot speciālu ikgadēju programmu Bērnu vīkends. Programmas kurators Aleksejs Gončarenko izvēlas izrādes visdažādākajiem vecumiem – no bēbju teātra un leļļu lugām līdz pusaudžu izrādēm.

Bērnu teātra areālā ienāk jaunas tēmas. Piemēram, aizkustinošā, ļoti delikātā režisores Janas Tuminas izrāde Koļas sacerējums (nominēta Zelta maskai) 2017. gadā, Sanktpēterburgas producentu centrs KontArt). Par izrādes pamatu kļuva dzejoļus saceroša puisēna Koļas neierobežotā fantāzija un Sergeja Goliševa grāmata Mans dēls dauns. Izrāde ir talantīgs leļļu uzvedums par aizkustinošu zēnu, kas tic meitenei Varjai, kura dzīvo uz citas planētas. Tā ir piemērs tam, kā mainās sabiedrības attieksme pret agrākajām tabu tēmām un pašu bērnu teātri, kur bija pieņemts mācīt vai izklaidēt, bet ne ievainot. Izrādei Koļas sacerējums nepiemīt nekāda didaktika, jo puisēna Koļas pasaule saskan ar jebkura bērna pārdzīvojumiem: pirmo mīlu, izdomātiem draugiem, pasaules iepazīšanas mirkļa poētiskumu.