Tuvplānu inscenējums
«Karmenas» jauniestudējums Latvijas Nacionālajā operā
Ar Žorža Bizē operas Karmena jauniestudējumu Latvijas Nacionālajā operā ieguvu divas atšķirīgas pieredzes. Viena bija izrādes skatīšanās 3. martā (otrais dziedātāju sastāvs, t. s. otrā pirmizrāde). Cita pieredze – pirmizrādes un pirmā sastāva video, ko no maija sākuma līdz jūnija sākumam varēja skatīties vietnē theoperaplatform.eu. Pēc otrās pirmizrādes noskatīšanās biju nemēr sašutis opermākslas interesents, kas mēģina vēsu prātu analizēt nepatikas iemeslus. Pēc video noskatīšanās daļēji mainīju domas. Mēģināšu izstāstīt, kāpēc.
Pirmais iespaids par radošās komandas veikumu bija apmēram tāds – koncepcija spēcīga, skatuviski pārliecinoši īstenota, taču tik polifonizēta, ka aizsedz mūzikas, darbības ritējumu un galu galā arī pašas idejas eksponēšanos. Uzreiz teikšu – ne vismazāko iebildumu pret vēlmi taksometros braucošajiem parādīt tos, kas brauc ar 7. maršruta tramvaju. Dzejnieks Jānis Tomašs nesen radiosarunā piezīmēja, ka vieniem sabiedrības slāņiem trūkst informācijas par to, kā dzīvo un domā citi slāņi, un varēja noprast, ka viņš norāda uz ziloņkaula torņa iemītnieku ignoranci par zemes dzīvi. Tā vispārzināma lieta, taču ikreiz no jauna atskāršama, kad sastopamies ar mākslu, kas nevis uzliek plāksteri, bet noplēš to. Manuprāt, tieši tāds ir režisores Marī Evas Siņerolas nolūks. Mums rāda subkultūru, operas apmeklētājiem paralēlo pasauli, to pasauli, par kuru tūristiem mēdz teikt – uz to un to šīs pilsētas kvartālu gan labāk neejiet. Un te pēkšņi šis kvartāls tiek uzcelts uz operas skatuves.
Mums rāda to pasauli, par kuru tūristiem mēdz teikt – uz to un to šīs pilsētas kvartālu gan labāk neejiet
Ideja hiphopizēt Bizē Karmenu piestāv šai mūzikai. Neredzu pretrunu. Uzklāt viena laikmeta mākslas zīmi cita laikmeta mākslas zīmei šajā gadījumā ir asprātīga doma, un Bizē mūzika akurāt rosina gan uz stūrainām kustībām, gan dzīvnieciska instinkta uzasinātiem žestiem, gan gumijainām bīstamas baudas pozām.
Var redzēt, ka iestudējuma radīšanā ieguldīts milzīgs darbs. Tad kāpēc izrādes skatīšanās Baltajā namā atstāja sliktu sajūtu? Viens no iemesliem – otrā sastāva Karmenas iemiesotāja Mairama Sokolova. Marijas teātrī viņa dzied nelielas lomas – Poļinu, Soņetku, Fenenu, Zībeli u. tml. Rīgas izrādē viņas piedalīšanās uzskatāma par pārpratumu. Varbūt dziedātāja patlaban ir vokālās pārtapšanas stadijā, varbūt vienkārši nespēj kontrolēt balsi – sniegums nelīdzens, neiederīgi vulgārs. Centība ir, skaņas nav.