Ļoti augsts ir galveno varoņu Martas (Elīna Vāne) un Džordža (Mārtiņš Liepa) sāpju slieksnis, ja viņu «rituālās rotaļas» no šķietami nevainīgas vārdu apmaiņas drīz vien pāraug nežēlīgā un neslēptā cīņā vienam ar otru. Foto – Jānis Šatrovskis

Spēlītes, no kurām ir bail

Edvarda Olbija lugas «Kam bail no Virdžīnijas Vulfas?» iestudējums Valmieras teātrī

Izrāde, kas nelaiž vaļā. Tā visdrīzāk var nodēvēt Ineses Mičules jaunāko iestudējumu Valmieras teātra Apaļajā zālē. Vairāk nekā trīs stundas dramatiska un psiholoģiska sprieguma, ko nemazina pat mūsdienās jau neierastie divi starpbrīži. Darbības vides un sižeta notikumu saplūsme īstenojas Mārtiņa Vilkārša telpas izkārtojumā un melni dzeltenajā krāsu gammā, to atbalsta Annas Heinrihsones veidotie varoņu tērpi un Gata Priednieka-Melnača gaismu partitūra. Tas līdz nepazīšanai pārvērš itin kā pierasto priekšstatu par šo spēles laukumu un kopā ar četru tēlotāju spēli veido izteiksmīgo izrādes koptēlu. Enerģētiski uzlādētu, gudri un dedzīgi apspēlētu, piepildītu ar simt dažādām niansēm. Iedzīvinot lugu, viss svarīgākais ir sapinies neatšķetināmā jūklī, kur ir vientulības, nenovērtētas pašcieņas, nepiepildītu sapņu un ambīciju, cerētas mīlestības un neiespējamas saprašanās pavedieni. 

Ļoti augsts ir galveno varoņu Martas un Džordža sāpju slieksnis, ja viņu «rituālās rotaļas» naktī pēc pieņemšanas pie rektora no šķietami nevainīgas vārdu apmaiņas drīz vien pāraug nežēlīgā un neslēptā cīņā vienam ar otru. Šai cīņā tiek ierauts arī viesos ieaicinātais jauno paziņu pāris Niks un viņa sieviņa, ko vīrs dēvē vienkārši par Zaķi. Kulmināciju cīņa sasniedz trešajā izrādes daļā, kad spēlētāju azarts jau tuvojas pašiznīcināšanās baudai.

Šī Edvarda Olbija luga latviešu teātrī ienāca 1980. gadā, kad Liepājas teātrī to ar nosaukumu Kam no Vulfa kundzes bail? iestudēja Nauris Klētnieks. Nežēlīgs stāsts par vientulību un nesaprašanos, ar versmainu un dziļu Dzintras Klētnieces tēlojumu Martas lomā. Jaunā gadu tūkstoša sākumā lugai pievērsās arī Harijs Petrockis, iestudējot to Daugavpils teātrī. Savdabīga sacensība izveidojās 2004. gadā, kad vienu un to pašu darbu ļoti atšķirīgā risinājumā iestudēja divi galvaspilsētas teātri. Krievu drāmas teātris lugu uzveda kā bilingvālu projektu ar krievu un latviešu aktieriem, ansamblī bez Jakova Rafalsona un Lilitas Ozoliņas  bija arī Juris Kalniņš, Rēzija Kalniņa, Intars Rešetins. Savukārt Nacionālajā teātrī režisora Regnāra Vaivara variantā ar nosaukumu Kam no Vilka kundzes bail? darbojās Dace Bonāte un Ivars Puga, Daiga Gaismiņa un Uldis Anže. Samērā nesen, 2017. gadā, lugu varējām skatīt Dailes teātrī Toma Treiņa iestudējumā ar Agnesi Zeltiņu un Andri Buli Martas un Džordža, un Ivaru Auziņu un Elīnu Avotiņu jaunā pāra lomās. Tajā vairāk nekā iepriekšējos lasījumos bija uzsvērtas Olbija lugai piemītošās absurda drāmas iezīmes. Cik daudz dažādās variācijās šie stāsti par atsvešinātību, nežēlību, vientulību gan dzīvojuši mūs acu priekšā!

Žurnāli