Notiks 20. un 21. gadsimta skatuves mākslas tekstu tulkojumu digitālā krājuma atvēršanas simpozijs

Piektdien, 28. janvārī plkst. 17.00 notiks “Skatuves mākslas tulkojumu antoloģijas” pirmā posma atvēršanas svētki un aktuālajām nozares problēmām veltīts simpozijs. Atvēršanas svētku pasākumam iespējams sekot līdzi tiešsaistē Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) profilā vietnē “Facebook” (https://ej.uz/teatratulkojumi). Projekts paredz kvalitatīvi tulkotu 20. un 21. gadsimta nozīmīgāko skatuves mākslas tekstu nodošanu vietējiem profesionāļiem un interesentiem – tā pirmās 30 vienības lasāmas Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) digitālā arhīva pētnieciskajā vidē “Garamantas.lv”. Teksti pieejami: https://ej.uz/anto

Latvijas skatuves mākslas vidē var novērot laikmetīgā teātra iezīmes un paņēmienus, bet tiem trūkst atbilstošas “valodas”. Nozares radošo profesionāļu, pētnieku, kritiķu, pasniedzēju un studentu ikdienā trūkst pašu fundamentālāko un pēdējo desmitgažu būtiskāko tekstu tulkojumu – šobrīd katrs izmanto to, kas ir pieejams, lasot tekstus svešvalodās un terminoloģiju interpretējot pēc saviem ieskatiem. Tā kā tās ir sistēmātiski risināmas problēmas, LKA un LU LFMI sadarbībā ar biedrību “Mākslas birojs” un žurnāla “Teātra Vēstnesis” redakciju 2021. gadā uzsākusi darbu pie ilgtermiņa projekta – antoloģijas izdevuma, digitālā formātā apkopojot un tulkojot Eiropas, Ziemeļamerikas un citu reģionu profesionāļu un ievērojamu personību tekstus.

Pirmajā posmā piedāvāti Bertolta Brehta, Konstantīna Staņislavska,, Tima Etčelsa, Džonatana Barovsa, Žaka Lekoka, Floriana Malcahera, Klēras Bišopas, Hansa Tīsa Lēmana u.c. teātra teorētiķu un pētnieku, režisoru un dramaturgu, horeogrāfu un citu praktiķu esejas, raksti, fragmenti no monogrāfijām u.c. Teksti veltīti dažādām tēmām, globāliem procesiem un parādībām, kas ir aktuālas nozarē un laikmetīgā teātra norisēs Latvijā, piemēram, dramatiskās aktiermākslas metodēm un apmācībai, kuratora lomai 21. gadsimtā, dramaturģijas attīstības jautājumiem, horeogrāfijas veidošanas metodoloģijai un citiem tematiem veltītie teksti ir skaidroti plašākā procesu kontekstā. Vairākiem tekstiem un personībām izveidotas video īslekcijas-vizītkartes, kas ir pieejamas LKA sociālajos tīklos.

 

28. janvārī antoloģijas digitālajam krājumam un tā tekstu izgaismojošajām parādībām veltīto simpoziju “Skatuves māksla un tās valodas problēmas” ievadīs nozares profesionāļu improvizētas refleksijas par tekstos aplūkotajām problēmām. Simpozijā piedalīsies tādi skatuves mākslas disciplīnu pārstāvji kā teātra veidotājs, LKA docētājs Jānis Balodis, dramaturgs, LKA lektorsIvo Briedis, laikmetīgās dejas māksliniece, LKA asociētā profesore Ramona Galkina, teātra režisore, LKA Skatuves mākslas katedras vadītāja Zane Kreicberga, LU LFMI pētniece un performances teorētiķe Laine Kristberga, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra pētniece un kritiķe Lauma Mellēna-Bartkeviča un Ģertrūdes ielas teātra līdzdibinātāja un producente Maija Pavlova u.c. Pēc tām sekos diskusija, kuru moderēs skatuves mākslas tekstu tulkojumu projekta kuratori – dramaturgs Evarts Melnalksnis un LKA ZPC zinātniskā asistente Dārta Ceriņa.

 

Uzsākot projektu “Skatuves mākslas tulkojumu antoloģija”, tās veidotāji cer uz kvalitatīvu diskusiju aizsākšanu, aktualizējot problēmas teātra terminoloģijā un procesu skaidrojumos, kā arī piedāvāt profesionālo literatūru. Projekts tiek turpināts, regulāri papildinot digitālo krātuvi ar tulkotām skatuves mākslas tekstu vienībām latviešu valodā. Šobrīd teksti bez maksas pieejami digitālā arhīva pētnieciskajā vidē “Garamantas.lv” reģistrētiem lietotājiem.

“Skatuves mākslas tulkojumu antoloģijas” kuratori – Evarts Melnalksnis un Dārta Ceriņa, redaktores – Līga Ulberte un Edīte Tišheizere, projekta vadītāja – Kristīne Freiberga, datubāzes tehniskās redaktores – Ieva Augstkalna un Dārta Ceriņa.

Projektu finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, un tas tapis mērķprogrammas “KultūrELPA” ietvaros.

Žurnāli