Melodrāma bez «ilgi un laimīgi»

Ir izrādes, par kurām, izlasot autora un radošās komandas vārdus, veidojas zināms priekšstats, kas sagaidāms vakarā teātrī. Visai bieži šis priekšstats ar nelielām variācijām arī apstiprinās. Taču, ieraugot, ka Dailes teātrī top Fransuāzas Sagānas romāna Esiet sveicinātas, skumjas! iestudējums Klāva Meļļa radošā pārlikumā ar KVADRIFRONA komandas iesaisti un Dailes aktieriem, sagaidīt var jebko. 

Pamatu neziņai veido gluži nesenais Nacionālā teātra iestudējums, kurā Klāvs Mellis kopā ar KVADRIFRONA radošo komandu skatuves valodā pārrakstījis citu slavenu darbu – Džeinas Ostinas romānu Lepnums un aizspriedumi. Nacionālā teātra izrādē vēdīja 18. gadsimta angļu aristokrātijas šarms un darbojās Benetu ģimenes sievietes, bet pati notikumu gaita veda gluži citu ceļu, veidojot jaunu stāstu, kam ar pirmavotu bija tikai daži saskares punkti. To, ka Klāvam Mellim patīk spēlēt šarādes, liecina arī citi viņi darbi. Tādēļ, nākot uz Dailes teātra pirmizrādi Esiet sveicinātas, skumjas!, pat īpaši necerēju ieraudzīt Fransuāzas Sagānas vasaras saules nokaitētās attiecības un jaunas meitenes pieaugšanas ceļu. Sagāna savu pirmo romānu uzrakstīja, pati būdama Sesilas vecumā, visai tieši un nepastarpināti fiksējot šo identitātes, savas vietas un mīlestības meklējumu pilno, pretrunīgo un sarežģīto vasaru. Esiet sveicinātas, skumjas! ir viens no ikoniskiem jauniešu pieaugšanas stāstiem, tāpat kā Džeroma Deivida Selindžera Uz kraujas rudzu laukā. Manu neticību, ka ieraudzīšu uz Dailes teātra skatuves trauslās Sesilas pasauli, noteica nevis šaubas, vai režisors zina par pusaudžu dvēseles pārdzīvojumiem (jo par to liecina, piemēram, Spēlmaņu nakts balva izrādei Marija un zibens, kas tapusi pēc Meļļa lugas), bet gan uzsvērtais teātra akcents uz izrādes žanru – «īsta melodrāma». Pēc tik tieša pieteikuma un izrādes veidotāju ironiskās dabas varētu domāt, ka visam notiekošajam ar melodrāmu būs visai attāls sakars. Tomēr tieši šajā atslēgā ir slēdzams Klāva Meļļa radošās komandas iestudējums. 

Saskaitāmo kārtība maina summu

Pirmajā brīdī šķiet, ka Mellis sev netipiski ir sekojis oriģināldarbam. Ne velti autorībā ir norādīta gan Sagāna, gan Mellis. Izrāde izmanto galvenos rakstnieces dotos lielumus: personāžu – Sesilu, viņas tēvu Reimonu, viņa šā brīža draudzeni Elzu, Sesilas draugu Kirilu (viņam gan mainīts vārds un arī daba) un mirušās mātes draudzeni Annu; vidi – Francijas dienvidu mazpilsētu; notikumu gaitu. Matemātikas likums nosaka, ka saskaitāmo kārtība neietekmē rezultātu. Mākslas likumi liecina pretējo. Klāvs Mellis un viņa radošā komanda Sagānas dotos lielumus izkārto uzsvērti pēc melodrāmas uzbūves principa.